Jaunumi

Monitorings atklāj jūras ērgļa ligzdošanas sekmes šajā gadā

Pārbaudot 113 ligzdošanas teritorijas visā Latvijā, noslēdzies ikgadējais jūras ērgļu monitorings. Monitoringa rezultāti liecina, ka šogad fiksētais jūras ērgļu apdzīvoto ligzdu skaits ir līdz šim lielākais Latvijā.

“Aptuveni 80% Latvijas jūras ērgļa populācijas ligzdo LVM apsaimniekotajos mežos. No šogad pārbaudītajām 113 ligzdošanas teritorijām 98 gadījumos konstatētas apdzīvotas ligzdas. Šis ir lielākais līdz šim zināmais apdzīvoto ligzdu skaits Latvijā,” stāsta LVM vides eksperts Aigars Kalvāns.

Monitoringa gaitā LVM mežos atrastas ligzdas 13 jaunos ligzdošanas iecirkņos un 14 jaunas ligzdas jau zināmos iecirkņos, kur putni nomainījuši ligzdas. Lielākā daļa – 73,5% – no LVM mežos 2021. gadā zināmajām apdzīvotajām ligzdām atradās Latvijas rietumu daļā – Zemgales, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos. Arī lielākā daļa no jaunatrastajiem iecirkņiem (8 no 13) ir izvietojušies rietumu un centrālajā daļā – piecas ligzdas atrastas Dienvidkurzemes reģionā, divas Zemgales un viena – Ziemeļkurzemes reģionā.

“Lai arī apdzīvoto ligzdu skaits fiksēts līdz šim lielākais, jūras ērgļa ligzdošanas sekmes 2021. gadā kopumā vērtējamas kā zemas – vienā LVM mežos esošā apdzīvotā ligzdā šogad bija 0,85 mazuļi, turpretim vidējais rezultāts pēdējo desmit gadu laikā ir 1,00 mazulis apdzīvotā ligzdā. Salīdzinot produktivitātes rādītājus dažādos Latvijas reģionos, redzama atšķirība starp rietumu un austrumu daļām. LVM rietumu reģionos tika konstatēts ievērojami zemāks produktīvo ligzdu īpatsvars. LVM rietumu reģionos produktīvas bija 56% ligzdu, bet Latvijas austrumu daļā esošajos reģionos – 73%. Ligzdošanas sekmju samazināšanās ir vērojama arī ilgtermiņā, ko, domājams, jāvērtē saistībā ar ligzdojošo pāru skaita palielināšanos,” skaidro A. Kalvāns.

Jūras ērglis ir viens no lielākajiem Latvijā un Eiropā ligzdojošajiem ērgļiem. Latvijā jūras ērgļi ir agrie ligzdotāji – jau februārī abi pāra putni darina jaunu vai labiekārto veco ligzdu un pēc tam rotā to ar zaļiem skujkoku zariņiem. Ja viss rit labi, jau februārī sākas arī gaisa deju, ”kāzu” dziesmu un reizēm pat pārošanās periods. Martā vai aprīļa sākumā ligzdā parādās pirmā ola, pēc zināma laika  tiek iedēta otra ola, bet trīs olas dējumā – tas ir rets notikums. Katra jūras ērgļu ola jāperē 38 dienas un, kā jau tas visiem plēsīgajiem putniem raksturīgi, pirmo olu sāk perēt uzreiz, nevis tikai tad, kad sasniegts pilns dējums. Šīs īpatnības dēļ ligzdā vienlaikus tup dažāda vecuma ērglēni. Katram jaunajam putnam pēc izšķilšanās jānodzīvo apmēram divarpus mēnešus, pirms viņš spēj lidot.

Lasīt vairāk:

• Melno stārķu ligzdošanu šogad būtiski ietekmējis sausais pavasaris un vasara
• Spilgtā kukaiņu ēdāja sēne – kara milnene
• Virtuālā izstāde “Latvijas valsts mežu stipendija mākslā 2021”