Jaunumi

Skuju labumi ziemā

Ziemā cilvēka organismam nepieciešamo vērtīgo vielu iegūšana dabā nav viegls uzdevums. Mežā varam gūt atpūtas brīdi no ikdienas steigas un rūpēm, kā arī iegūt labumus no skujkokiem, ko tautas medicīnā izmanto jau izsenis.

Vieni no senākajiem uz Zemes mītošajiem sēklaugiem ir skujkoki. Simtiem miljonu gadu periodā evolūcija maz ietekmējusi skuju uzbūvi. Tās spēj ļoti veiksmīgi pretoties nelabvēlīgiem apkārtējās vides apstākļiem, jo segtas ar biezu epidermu un kutikulu. Skujās esošie koka elpošanas orgāni (atvārsnītes) pielāgoti sekmīgai funkcionēšanai pat stindzinošā salā.

Cilvēkam, kurš no visiem skujkoku piedāvātajiem labumiem (koksnes, mizas, skujām, pumpuriem, čiekuriem, sēklām, sveķiem u.c.) par savam organismam nepieciešamo vielu avotu izraudzījies tieši skujas, praktiski jebkurā laikā ir pieejamas svaigas izejvielas. Lai gan vienu un to pašu skuju sastāvs visu gadu saglabājas teju nemainīgs, tomēr zināma ietekme sezonai ir. Turklāt dažādu vielu daudzums skujās atkarīgs arī no meteoroloģiskajiem apstākļiem. Bet konkrētos kokos augošu skuju ķīmisko sastāvu var būtiski ietekmēt šo koku iesakņošanās vietas augsnes ķīmiskais sastāvs un tās mitrums. Nozīme ir arī izraudzīto skuju vecumam, tāpat to atrašanās vietai kokā.

Izmanto dziedniecībā

Skujas izsenis ir profilaktiski un dziednieciski viena no vērtīgākajām koka daļām. To ārstnieciskās īpašības tautas medicīnā zināmas un efektīvi izmantotas jau daudzus gadsimtus. Tām piemīt pozitīvi stimulējoša ietekme uz ne vienu vien cilvēka organisma funkciju, kā arī profilaktiska nozīme uz dažādām slimībām.  Skujām ir antioksidējoša  iedarbība, spēja attīrīt cilvēka organismu, regulēt un stimulēt vielmaiņas procesus tajā, normalizēt iekšējo orgānu darbību, reģenerēt audus.

Skuju sastāvs

Pētījumos atklāts, ka skujkoku adatveidīgo lapiņu ķīmiskais saturs ir ļoti daudzveidīgs. Pašsaprotami, ka tajā ietilpst daudz hlorofila (zaļā pigmenta), kas attīra cilvēka asinis. Skujās nenoliedzami slēpjas bagātīga deva fitoncīdu (dabisko antibiotiku), kas ne tikai nomāc patogēnās baktērijas, bet arī spēj zināmā mērā veicināt  radionukleīdu un smago metālu izdalīšanos no cilvēka organisma. Savukārt, skujās esošie polifenoli (spēcīgi antioksidanti) stiprina asinsvadu sieniņas, palēnina šūnu novecošanos, bet poliprenoli (nepiesātināti poliizoprenoīdspirti) stiprina šūnu membrānas, aktivizē atjaunošanos un pretdarbojas brīvajiem radikāļiem. Skujās ir ievērojams daudzums tanīnu (vielu ar savelkošu iedarbību), kas normalizē kuņģa-zarnu trakta sekrēciju. Bet tajās konstatētie nesteroīdie augu savienojumi fitoestrogēni (galvenokārt, lignīns), kas strukturāli līdzinās hormonam estrogēnam, zināmā mērā spēj aizstāt trūkstošus estrogēnus sieviešu organismā.

Skujās atrodama vesela virkne vitamīnu. Relatīvi ļoti daudz ir C vitamīna Konstatēts, ka ziemā un ļoti agrā pavasarī C vitamīna koncentrācija skujkoku jauno zaru lapās ir vismaz divas reizes lielāka nekā vasarā.

Skujas satur visu plašo ūdenī šķīstošo vitamīnu kompleksu. Bet no nelielās taukos šķīstošo vitamīnu grupas skujās itin krietni pārstāvēts K vitamīns un ir konstatēts arī E vitamīns.

Zaļajās skujkoku “adatiņās” atrastas daudzas cilvēka organismam svarīgas minerālvielas.

Veicot skuju sastāva periodisku analīzi, pētnieki konstatējuši, ka vislielākais cukuru saturs tajās ir ziemā (janvārī, februārī), kad kokos krājas barības vielas. Savukārt, koku ikgadējā aktīvas augšanas perioda sākumā (maijā, jūnijā) skujas satur salīdzinoši maz cukuru, toties daudz dažādu olbaltumvielu. Tūdaļ gan jāpiebilst, ka proteīnu saturs tajās ir atkarīgs ne tikai no gada perioda, bet būtiski arī no konkrētu skuju vecuma. Tā, piemēram, pirmā gada skujas no pavasara līdz vasaras nogalei – rudens sākumam pamanās papildus vēl uzkrāt par trešdaļu vairāk olbaltuma, nekā divus un trīs gadus vecās skujas tai pašā periodā.

Priedi vai egli?

Tautas medicīnā daudzviet pasaulē skujas tiek izmantotas biežāk nekā vairākuma citu ārstniecības augu daļas, jo ir relatīvi viegli iegūstamas.

Ne egļu, ne priežu skujās netrūkst dažādu bioloģiski aktīvo vielu, kas negatīvi iedarbojas uz cilvēkam kaitīgiem mikroorganismiem un vīrusiem, bet pozitīvi, spēcinoši ietekmē cilvēka organismu.

Egļu un priežu skuju bioķīmiskais sastāvs ir savstarpēji ļoti līdzīgs, tomēr zināmas atšķirības pastāv, tāpēc pragmatiski vēlamāk lietot abu sugu skujas vienkop.

Informācijas līdzekļos atrodams daudz dažādu plaši pieejamu ieteikumu, pamācību dziedniecības līdzekļu pagatavošanai no skujām mājas apstākļos. Dažas no šo līdzekļu darināšanas receptēm ir ļoti vienkāršas.
Skujas var ievākt jebkurā gada laikā, tās, protams, jāiegūst nepiesārņotās teritorijās Ja ir nepieciešams izejmateriāls lielākā apjomā, tad visērtāk skujas iegūt svaigās cirsmās no ciršanas atkritumiem (skujkoku zariem, galotnēm).

Lasīt vairāk:

• Ķērpju meklēšana – labs iemesls doties mežā!
• Savvaļas augļu dārzs: gardo ogu pasaule
• Bagātīgi noslēgusies čiekuru vākšanas sezona