Jaunumi

Reti sēņu atradumi LVM vides ekspertu redzeslokā

Rudens ir krāsu un bagātīgo meža velšu laiks. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides ekspertiem tas ir arī retu atradumu bagāts – dažādās Latvijas vietās, dažāda vecuma mežaudzēs – manītas retas un pat arī īpaši aizsargājamas sēnes.

Apsekojot saimnieciskos mežus Austrumvidzemes reģionā, LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis uz viena nokaltušas egles stumbra konstatēja divas dabisko meža biotopu specifiskās piepju sugas ­– īpaši aizsargājamo rožaino apmalpiepi (Fomitopsis rosea) un reti sastopamo sauso krustodermu (Crustoderma dryinum). Abas sugas ir sastopamas bioloģiski augstvērtīgos boreālo mežu biotopos.

Apsekojot dabā plānoto objektu Rojas pusē, LVM vides eksperte Daina Lakša atrada nelielu, viscaur tumši violetas krāsas lapiņsēni – violeto tīmekleni (Cortinarius violaceus). Sēne Latvijā reti sastopama, pārsvarā lapukoku mežos. Tomēr atsevišķos gados sastopama biežāk. “Lielajā Latvijas sēņu grāmatā” rakstīts, lai gan sēne ir ēdama, tomēr to ēst nav ieteicams.

Atšķirībā no citām violetas nokrāsas lapiņu sēnēm, violetā tīmeklene ir viscaur violeta – arī iekšpusē tās mīkstums ir violets, un tās cepurītes virspuse ir zvīņaina.

Savukārt LVM vides ekspertei Dacei Kroģerei izdevās uziet samērā reto smalko kārpsēni (Thelephora penicillata). Tā nav ēdama, bet saista uzmanību ar neparasto izskatu.

Savdabīgi un reti novērojumi atrodami teju ik dienas. Vides plānošanas speciāliste Sandra Līckrastiņa šoruden atrada skaistu, īpaši aizsargājamu sugu Latvijā – krokaino kazbārdi (Sparassis crispa) īpaši aizsargājamā dabas teritorijā Krāslavas novada Tartaka apkārtnē. Suga ir reti sastopama, redzama rudenī netālu no priežu stumbriem. Iekļauta Sarkanās grāmatas sarakstā Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā.

Uz dažādu lapkoku kritalām aug īpaši aizsargājamā zarainā jeb koraļļu dižadatene (Hericium coralloides), kas var sasniegt pat futbola bumbas lielumu. Šoruden vides eksperts Aigars Kalvāns to fiksēja mežā pie Ropažiem. Šī ir tikai otrā zināmā atradne Rietumvidzemes reģionā. Saskaņā ar LVM GEO datu bāzi, uzņēmuma apsaimniekotajā teritorijā zināmas 13 šīs sēnes atradnes. LVM vides eksperti to šoruden atraduši piecās jaunās vietās.

Dienvidlatgales reģionā, netālu no Zasas, vides eksperte Vija Kreile saskaitīja pat 11 zarainās dižadatenes augļķermeņus uz vienas kritalas.

Vizuāli izteiksmīga dabisko meža biotopu specifiskā suga – sārtā mīkstpiepe (Rhodonia placentus) – šogad skujkoku mežos uz kritalām manīta Austrumvidzemē, kur to atrada vides eksperti Uģis Bergmanis un Gaidis Grandāns, kā arī Dienvidkurzemē, kur košo sēni pamanīja vides plānošanas speciāliste Solvita Reine.

Ir arī tikpat krāšņas citas sēņu sugas, kas sastopamas biežāk, dažādas kvalitātes biotopos, kā  arī mežā, kas pēc citām pazīmēm neatbilst aizsargājamam biotopam. Piemēram, lapkoku svečtursēne (Artomyces pyxidatus), kas aug uz dažādu lapkoku kritalām, kā arī milzu cietpiepe (Phellinus populicola) ­– uz apšu stumbriem.

Reti sastopama, īpaši aizsargājama ir lakas plakanpiepe (Ganoderma lucidum), kas aug uz atmirušas lapu koku koksnes. Sēnes cepurīte ir sarkanbrūna, virspuse cieta un spīdīga. LVM apsaimniekotajā teritorijā to šogad Dienvidlatgales reģionā atrada vides eksperte Vija Kreile vecā apšu mežā pie bērza stumbeņa pamatnes, bet Ziemeļkurzemes reģionā 40 gadus vecā bērzu audzē uz celmiem, kas saglabājušies no kopšanas cirtes, sēni pamanīja vides eksperte Daina Lakša.

Darbs pie reto sēņu atpazīšanas ir ļoti nozīmīgs, tāpēc LVM vides eksperti augstu novērtē ciešo sadarbību ar Ivaru Leimani no Dabas aizsardzības pārvaldes, palīdzot noteikt sēņu sugas.

Lasīt vairāk:

• Klajā nākusi “Lielā Latvijas sēņu grāmata”
• LVM plānotāja atrod Latvijā vēl neredzētu sēni
• LVM vides eksperti Sventājas senlejā gūst pierādījumu par reta auga dzīvotspēju Latvijā