Jaunumi
Piesakies jaunumiem
15 • 07 • 2019
LVM vides eksperti Sventājas senlejā gūst pierādījumu par reta auga dzīvotspēju Latvijā
AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vides eksperti Sventājas upes senlejā guvuši pierādījumu par vienīgo Latvijā droši zināmo ļoti retās augu sugas – šķēplapu ķiverenes Scutellaria hastifolia L. ilglaicīgu atradni. Baltijā reti sastopamais augs Sventājas upes zālājos veido daudzskaitlīgu un ilglaicīgu atradni. Spriežot pēc auga veidotajām vitālajām audzēm, tas jūtas labi un ir pilntiesīgs zālāju augu sabiedrību veidotājs.
Augu savulaik 20. gs. 70-80. gados reģistrēja Bioloģijas institūta botāniķi, tātad – vismaz 49 gadus gadus tas mitinās Sventājas senlejā, vienā no senākajām kuršu apdzīvotām vietām Latvijā.
Šķēlplapu ķiverene ir daudzgadīgs, neliels (10–40 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, maz zaro, parasti klāts ar sīkiem matiņiem. Lapas iegareni olveidīgas (garums: 1,5–3,5 cm, platums 0,5–1,5 cm), plātnes mala vesela, tikai pie pamata 1–2 strupi zobiņi. Pati lapas plātne klāta ar īsiem matiņiem, lapas pamatne līdzīga šķēpam, kas atspoguļots arī sugas nosaukumā. Ziedi stublāja galotnē kārtoti blīvā ķekarā. Kauss ar violetu nokrāsu, kāts ar dziedzermatiņiem, augšdaļā ar izcilni. Vainags zili violets, stobriņš garš, iekšpusē matiņu gredzens, apakšlūpa pie pamata gaišāka. Auglis – tumšbrūns riekstiņš skaldauglī. Zied no jūnija līdz augustam.
Augu suga sastopama Eiropā un Rietumsibīrijā. Latvija ir šis retā auga izplatības areāla ziemeļaustrumu robeža. Droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug Sventājas upes krastos un ielejā. Arī citur Baltijas reģionā suga sastopama galvenokārt upju ielejās un jūras piekrastē.
Līdzīga bruņu ķiverenei Scutellaria galericulata. Atšķirama pēc ziedu ķekara stublāja galotnē, lapas pamats šķēpveida (nevis sirdsveida), lapas mala vesela (ne attāli zobaina), kauss ar dziedzermatiņiem (nevis ar vienkāršiem matiņiem vai kails).
Šķēplapu ķiverene Latvijā ir īpaši aizsargājama, tās aizsardzības nodrošināšanai var veidot mikroliegumu.
Lasīt vairāk:
