“Skatījāmies viens uz otru vismaz minūti. Tad sāku to filmēt caur mašīnas logu, lai neaizbiedētu lāču mazuli. Viņš izskatījās tik mazs un jauks. Tomēr pavisam drīz lācēns mani pamanīja, paslēpās aiz koku stumbriem, veltīja savam ziņkārīgajam režisoram vēl pēdējo skatienu un prom bija. Lācēna mamma visticamāk turpat netālu aiz kāda koka arī slēpās,” par negaidīto tikšanos Limbažu novada Ārciemā stāsta AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Rietumvidzemes reģiona mežizstrādes meistars Juris Āboliņš.
Viņš arī norāda, ka būt mežā ir īsts piedzīvojums. “Ir pagājis gads, kopš ofisa ikdienu esmu nomainījis uz darbu mežā, šajā laikā esmu redzējis tik daudz meža dzīvnieku, esmu vērojis tik daudz augus un procesus mežā, ko neesmu redzējis visas savas dzīves laikā. Nu cik daudz ir cilvēku, kas savā meža ofisā var mīt skatienus ar pūču pāri, vai, piemēram, lūsi, kurš cenšas palikt nepamanīts aiz vējā nogāztas egles zariem? Būt mežā ik dienas un rūpēties par kvalitatīvām mežaudzēm – tā ir īsta laime,” pārliecināts mežizstrādes meistars.
Savukārt Vidusdaugavas reģionā LVM vides eksperts Aigars Kalvāns sastapa alni – Latvijas lielāko meža zīdītājdzīvnieku.
“Ejot meža, jāievēro, ka ikviens meža iemītnieks ir dabai nozīmīgs. Parasti, ieraugot cilvēku, dzīvnieks aizmuks, tomēr atgādinu un aicinu respektēt jebkuru savvaļas dzīvnieku un to lieki netraucēt”.
Lasīt vairāk: