Līdz ar ziemas izskaņu, kad saules gaisma dienas laikā vērojama arvien ilgāk, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides eksperti, atbalstot iniciatīvu #paliecmājās, piedāvā iespēju doties dabā ar četru tiešsaistes kameru starpniecību. Ikviens interesents, neizejot no mājas, var sekot līdzi klinšu ērgļu ligzdošanas sekmēm, vērot notikumus divās mazo ērgļu ligzdās – Betiņsalā un Aizkujā, kā arī baudīt unikālus mirkļus un skaņas, kas raksturīgas vien purvam.
Mazie ērgļi Aizkujā un Betiņsalā
Jau februāra izskaņā tika atjaunota abu mazo ērgļu tiešsaistes kameru darbība. LVM eksperti pārvietoja tiešsaistes sistēmu no pērn neapdzīvotās mazo ērgļu ligzdas Varakļānos uz mazo ērgļu ligzdu parauglaukumā “Žūklis” Madonas novadā, netālu no Aizkujas ciema. Mazo ērgļu kameru darbība tiek nodrošināta ar saules enerģiju, tāpēc mazāk saulainās dienās var rasties tiešsaistes pārrāvumi.
Šogad pirmo reizi interesenti vēros notikumus no Aizkujas, kur pirms diviem gadiem mazie ērgļi uzbūvēja ligzdu resnā apsē, 2019. gadā tajā izauga ērgļu mazulis. Ligzda atrodas LVM apsaimniekotā mežā un dzīvotnes aizsardzībai ir izveidots mikroliegums ar buferzonu.
Otra tiešsaistes kamera uzstādīta pie jau zināmās mazo ērgļu ligzdas Betiņsalā, kur pērn, savstarpēju cīņu rezultātā, gāja bojā mātītes izdētā ola.
“Atjaunojot kameras darbību Betiņsalā, mūs gaidīja vairāki pārsteigumi. Vispirms konstatējām, ka pa ziemu peles ir sagrauzušas Betiņsalas antenas kabeli, ko veiksmīgi salabojām. Tad pamanījām, ka vairākās vietās krītoši koki ir piespieduši pie zemes kameras kabeli. Vienā vietā piespiestais kabelis šķērsoja bebru taku ceļā uz aizgrauztu lazdu krūmu. Arī šajā vietā veiksmīgi salabojām bebru pārgrauzto kabeli,” par jauno tiešsaistes sezonas gatavošanās darbiem stāsta LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
Kaut arī mazie ērgļi tikko ir uzsākuši mājup ceļu no ziemošanas vietām Āfrikā un ligzdošanas vietās tie ir sagaidāmi tikai aprīļa sākumā, pirmie pavasara vēstneši ligzdu tuvumā ir jau manāmi – rīta agrumā bungo dzeņi, dzied zīlītes, dzilnīši, mežirbes, sasaucas kraukļi, ligzdās ielaižas kāds peļu klijāns, vakara krēslā sauc apodziņi un meža pūces.
Klinšu ērgļiem labs gads?
Vērojot tiešsaistē pēdējo dienu notikumus klinšu ērgļu ligzdā, LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis cer uz sekmīgu ligzdošanu Spilves un Virša mājvietā, jo pēdējās nedēļās regulāri dzirdama abu ērgļu pārošanās.
Spilve ir jauna mātīte, kurai vēl nav bijuši mazuļi, tomēr pēdējās dienās tā uzvedas sev neraksturīgi – šorīt ligzdā uzturas jau stundām ilgi. Iepriekš tā uzkavējās vien īsus brīžus. Savukārt pieredzējušais tēviņš Virsis, kuram mazuļi jau bijuši, aktīvi rosījies ligzdā un tās tuvumā jau no janvāra vidus.
“Tas būtu liels notikums, ja mēs sagaidītu lielo notikumu. Eiropā līdz šim veiksmīga klinšu ērgļu ligzdošanu tiešraidē ir vērojama tikai Igaunijā, kur ērgļu mātīte jau perē olu” skaidro LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
Vērīgākie tiešsaistes skatītāji nedēļas sākumā atzinīgi novērtēja klinšu ērgļa tēviņa Virša drosmi un atbildību, padzinot nelūgto viesi – augumā pārāko jaunu jūras ērgli, kurš iesēdās ligzdai blakus kokā.
Veiksmīga ligzdošana šajā ligzdā bija 2016. gadā. Tad LVM vides eksperti uzstādīja tiešsaistes kameru, bet līdz šim gadam veiksmīga ligzdošanu nav izdevies novērot.
Purvs – augu dažādība un dzīvnieku pēdas
Kameras panorāmā ir vērojama klinšu ērgļu Virša un Spilves medību teritorija: plašs un neskarts augstais purvs, kurā mīt arī daudzas citas aizsargājamas dzīvnieku un augu sugas.
Purvs tiešsaistes kamerā apbur ar savām tikai purvam raksturīgajām skaņām – rubeņu riests, dzērvju saucieni tālumā, tikko no ziemošanas vietām atlidojušā dzeltenā tārtiņa svilpieniem. Bieži dzirdamas arī klinšu ērgļa tēviņa Virša un Spilves sasaukšanās.
Aicinām vērot šos unikālos notikumus kopā ar ģimeni, draugiem, paziņām, kolēģiem un dalīties ar redzēto. LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis regulāri sniedz informāciju par jaunākajiem notikumiem klinšu ērgļu ligzdā un purvā, kā arī atbild uz interesentu jautājumiem.
Lasīt vairāk: