Jaunumi

Vai būsim aculiecinieki veiksmīgai klinšu ērgļu ligzdošanai?

Vērojot tiešsaistē pēdējo dienu notikumus klinšu ērgļu ligzdā, LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis cer uz sekmīgu ligzdošanu Spilves un Virša mājvietā, jo pēdējās nedēļās regulāri dzirdama abu ērgļu pārošanās.

Spilve ir jauna mātīte, kurai vēl nav bijuši mazuļi, tomēr pēdējās dienās tā uzvedas sev neraksturīgi – šorīt ligzdā uzturas jau stundām ilgi. Iepriekš tā uzkavējās vien īsus brīžus. Savukārt pieredzējušais tēviņš Virsis, kuram mazuļi jau bijuši, aktīvi rosījies ligzdā un tās tuvumā jau no janvāra vidus.

“Tā būtu sensācija, ja mēs sagaidītu lielo notikumu. Eiropā līdz šim veiksmīga klinšu ērgļu ligzdošanu tiešraidē nav novērota, jo klinšu ērglis ir slēpts putns un ilgi neuzturas ligzdā,” skaidro LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.

Vērīgākie tiešsaistes skatītāji nedēļas sākumā atzinīgi novērtēja klinšu ērgļa tēviņa Virša drosmi un atbildību, padzinot nelūgto viesi – augumā pārāko jaunu jūras ērgli, kurš iesēdās ligzdai blakus kokā.

Video novērošanas ligzda ir LVM ekspertu veidota mākslīga platforma uz purva salas, kuru klinšu ērgļi atzina par piemērotu ligzdošanai. Pēdējo reizi sekmīga ligzdošana šajā ligzdā notika 2016. gadā. Tad LVM vides eksperti uzstādīja tiešsaistes kameru, bet līdz šim gadam veiksmīga ligzdošanu nav izdevies novērot. 

Ieskats klinšu ērgļu ligzdā

  Atvērt galeriju 

Klinšu ērgļi ir nometnieki – tie uzturas savā ligzdošanas teritorijā visu gadu. Latvijā tie ligzdo mežu ieskautos plašos augstajos purvos uz purva salām vai pussalām, par ligzdas kokiem izvēloties zarainas priedes, retāk apses un egles. Viena ērgļu pāra ligzdošanas rajons var aptvert vairākus purvus un attālums starp divām rezerves ligzdām var būt pat 10 līdz 20 kilometri. To galvenā barība ir purvos un to tuvumā mītošie putni – rubeņi, dzērves, pīles, bridējputni, medņi, kā arī dažādu sugu zīdītājdzīvnieki – zaķi, caunas, lapsu, jenotsuņu, āpšu, vilku un stirnu mazuļi. Ziemā ērgļi labprāt pārtiek no bojā gājušiem dzīvniekiem. Ligzdu būvniecību ērgļi uzsāk jau augustā, turpina visu rudeni un ziemu, īpaši intensīva tā kļūst februārī, līdz ar pārošanos. Agrākās olas tiek iedētas jau marta pirmajā pusē, jaunie ērglēni šķiļas aprīļa beigās/maija sākumā, no ligzdām tie izlido jūnija beigās/jūlija sākumā.

 Tiešsaistes kameras 

Aicinām vērot šos unikālos notikumus vienā no retākajām putnu sugas ligzdām kopā ar ģimeni, draugiem, paziņām, kolēģiem un dalīties ar redzēto. LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis regulāri sniedz informāciju par jaunākajiem notikumiem klinšu ērgļu ligzdā un purvā, kā arī atbild uz interesentu jautājumiem.

Lasīt vairāk:

• Vēro tiešsaistes kamerās, kā Virsis un Spilve būvē ligzdu
• Esi tuvāk dabai, pieslēdzies tiešraidēm no meža!
• Valsts mežu eksperti atklāj klinšu ērgļa ligzdu
• Noslēdzies LVM organizētais putnu monitorings