2017

Valsts mežu eksperti atklāj klinšu ērgļa ligzdu

Jūlijā, pirms zivjērgļu mazuļi (Pandion haliaetus) ir uzkrājuši pietiekami daudz spēka, lai dotos pirmajā lidojumā, AS “Latvijas valsts meži” vides eksperts Aigars Kalvāns dodas putnu monitoringā. Šis jūlijs ekspertam sagādājis negaidītu pārsteigumu. “Veicot zivjērgļa monitoringu, konstatēju, ka vienu no ligzdām aizņēmis klinšu ērglis (Aquila chrysaetos)! Apmeklējuma laikā ligzdā atradās viens klinšu ērgļa mazulis. Šis ir pirmais zināmais gadījums Latvijā, kad klinšu ērglis aizņem ligzdu, ko pirms tam izmantojis zivjērglis,” stāsta pats Aigars Kalvāns.

Zivjērgļu monitorings tika uzsākts pagājušā gadsimta 80. gados, kad Latvijas teritorijā uzturējās ap 100 pāriem putnu. Monitoringu pārtrauca 90. gadu vidū un atsāka pēc krietna pārtraukuma 2007. gadā. 2016. gadā savas ligzdas bija vijuši aptuveni 200 ērgļu pāru – tas liecina, ka gadu gaitā šo putnu populācija palielinājusies aptuveni divas reizes. Zivjērgļu monitoringa procesa laikā eksperts saskaita, nosver un apgredzeno aptuveni mēnesi vecos zivjērgļu mazuļus.

Savukārt, klinšu ērglis ir vanagu dzimtas putns, kas pieder ērgļu ģintij. Putna ķermeņa lielums ir 66 – 90 cm, bet, kā jau visiem vanagveidīgajiem putniem, mātītes ir daudz lielākas par tēviņiem.  Ērgļa apspalvojums ir tumši brūns, bet uz kakla un galvas tas ir nedaudz gaišāks vai pat zeltaini brūns. Zeltainais tonis manāms arī spārnu augšējā apspalvojumā.

Plēsīgais putns ir plaši pazīstams, jo apdzīvo gandrīz visu ziemeļu puslodi. Lielākā daļa klinšu ērgļu ir nometnieki, kam ir pastāvīga dzīves vieta. Izņēmumi ir ziemeļu klintīs mītošie ērgļi, kas ziemas periodā migrē uz dienvidiem. Latvijā šis putns sastopams reti, jo šeit tas nevar atrast sev piemērotu vietu ligzdošanai.