Jaunumi

LVM vides eksperti būvē ligzdas zivjērgļiem

Lai sekmētu plēsīgo putnu, piemēram, zivjērgļu ligzdošanas sekmes un to aizsardzību, LVM vides eksperti tiem būvē mākslīgās ligzdas. Kamēr zivjērgļi ir savās ziemošanas vietās Āfrikā, šogad jau uzbūvētas piecas šādas ligzdas un vēl tikpat plānots uzbūvēt.

Latvijā pirmās mākslīgās ligzdas zivjērgļu aizsardzībai tika uzbūvētas 1982. gadā. Kopš 2007. gada zivjērglim ir uzbūvētas vairāk kā 200 mākslīgās ligzdas. 2019. gadā bija apdzīvotas 87 mākslīgās ligzdas, kas nozīmē, ka vairāk nekā puse no visām attiecīgajā gadā apdzīvotajām ligzdām bija tieši uz mākslīgām platformām.

Zivjērglis ir īpaši aizsargājama putnu suga, kuras ligzdošanas vietas aizsardzībai tiek veidoti mikroliegumi, bet ar to vien nepietiek. Zivjērglis visbiežāk ligzdas būvniecībai izvēlas nokaltušus kokus, vecas priedes vai egles ar nolauztu galotni. Ja vēja ietekmē ligzda vai viss koks nogāžas, var aiziet bojā kārtēja gada perējums un ērgļi var pamest teritoriju, ja tuvumā vairs nav piemērotu koku ligzdai.

Lai nodrošinātu ilglaicīgu teritorijas pastāvēšanu, ligzdu nepieciešams nostiprināt. Visbiežāk mākslīgās ligzdas tiek būvētas, ja putna veidotā ligzda dzīvā kokā ir nestabila vai arī tad, ja tā veidota nokaltušā kokā. Ja mākslīgā ligzda uzbūvēta pareizi un koks, kurā tā atrodas, stiprā vējā netiek nolauzts vai izgāzts, tā var kalpot vairāk nekā 10 gadu. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties labāko vietu un koku, kurā novietot ligzdu. Kokam jābūt augstākam par pārējiem apkārtnes kokiem. Tāpēc nereti ligzdas tiek būvētas izcirtumos un to malās atstātajos ekoloģiskajos kokos, purva malās un purvos – vietās, kuras visvairāk iecienījuši arī paši zivjērgļi. Mākslīgās ligzdas visbiežāk būvē priedēs, retāk eglēs.

Mākslīgās ligzdas turklāt ir arī stabilākas, tās nenogāžas ne ligzdošanas, ne pēcligzdošanas sezonā. Turklāt šādi zivjērgļi tiek piesaistīti teritorijai, kurai nodrošināta pietiekama aizsardzība, kā arī platībām, kur ir labas barošanās vietas, bet trūkst piemērotu ligzdošanas koku.

Zivjērglis ir vidēja lieluma plēsīgais putns ar gariem spārniem. Ķermeņa apakšpuse, galva un spārna apakšējās segspalvas ir baltas, kas kontrastē ar tumši brūno ķermeņa augšpusi. Putnam ir izteikta tumša acs svītra.

Latvijā zivjērglis ir samērā reti sastopams – pie mums ligzdo aptuveni 200 pāru šo putnu. Lielākā daļa Eiropas populācijas ligzdo Zviedrijā, Somijā un Krievijā (kopā vairāk nekā 7000 pāru).

Lasīt vairāk:

• Zivjērgļu skaits Latvijā pieaudzis 5 reizes
• LVM mežos šogad atrastas 30 jaunas vistu vanagu ligzdas
• LVM Vidusdaugavas reģionā atklāta melnās klijas ligzda
• LVM vides eksperti būvē ligzdas melnajiem stārķiem