Jaunumi

Ar krāšņiem atradumiem mežā, noslēdzies konkurss “Dienas sēne 2019”

Aktīvajā sēņošanas sezonā – no augusta līdz pat oktobrim – interesenti jau devīto gadu piedalījās laikraksta “Diena” un AS “Latvijas valsts meži” fotokonkursā “Dienas sēne”, daloties ar savu mežā atrasto sēņu fotogrāfiju, un balsojot par citu fotogrāfijām. Šogad konkursam tika iesniegtas 319 sēņu fotogrāfijas, no kurām populārākās bija beku fotogrāfijas.

Ik nedēļu tika sumināti populārāko bilžu autori, savukārt triju mēnešu balsojumā lielāko skatītāju atzinību – 957 balsis – guva Elvīras Lemenšokas fotogrāfija – bērzlape, kas atrasta Viļakas novada Stampaku purvā.

Konkursa īpašo balvu – Latvijas Bankas jauno sudraba monētu “Meža veltes” saņēma  “Dienas sēne” trīs mākslinieciskāko sēņu foto autori: Juris Krastiņš, Linda Krupenkova un Karīna Ezerniece, kura tika sveikta savā dzīves un sēņošanas vietā – Silakrogā.

Karīna Ezerniece aizraujas ar sēņošanu jau vismaz 30 gadu. Kad viņa dzīvoja Čiekurkalnā, parasti ar vilcienu brauca līdz Krievupei, septiņos no rīta jau bija mežā un sēņoja līdz četriem. Šajos gados kundzei ne reizi nav mežā apmaldījusies: “Vienalga, kurā mežā mani aizvedīs, es tur baraviku atradīšu! Orientēšanās spējas man laikam ir no tēva. Viņš man arī iemācīja pazīt sēnes. Tētis bija šefpavārs uz kuģa, pusgadu nostrādāja un tad, kad bija mājās, gāja sēņot nedēļu no vietas ar diviem lieliem groziem.”

Šo sēņu gadu Ezerniece vērtēja kā ļoti labu baraviku gadu. “Jūlija padsmitajos datumos baraviku Silakrogā bija neparasti daudz, gluži vai pļaut varēja. Ja ir baraviku laiks, lasu tikai tās. Jūs sakāt, ka Kurzemē nebija sēņu? Bija gan! Tagad Bērzciems un Mērsrags ir pilns baraviku." Gailenes Silakroga apkaimē labi augušas jūlija beigās un augustā. "Šogad tās bija lielas – gailenes kā neļķes!" Sēnes, kas nav tik labi zināmas, Ezerniece nes uz Dabas muzeju rādīt speciālistiem.

Latvijas sēņu zinātāja, Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele šo sēņu gadu vērtē kā raibu: "Kad muzejam uz sēņu izstādes laiku vajadzēja, lai sēnes augtu, tad to nebija, bet šobrīd, oktobra otrajā pusē, ir vienkārši pasakains sēņu gads daudzveidības ziņā, jo laiks ir ļoti silts! Kas attiecas uz ēdamajām sēnēm, šovasar bija ļoti daudz baraviku, kur tās auga, tur auga ļoti daudz. Protams, kad bija sausums, tad uz baravikām nevarēja cerēt arī tradicionālās baraviku vietās. Ja oktobra beigās uznāks sals, sēņu laiks beigsies." Mikoloģe arī atzīst, ka jaunas sēņu sugas tiek atklātas teju katru dienu. Latvijā ir sastopamas kādas divtūkstoš augu sugas, bet sēņu sugu kopskaits varētu būt vismaz 20 reižu lielāks. Atrast jaunu sugu nav grūti, jo sēņu pētnieku Latvijā neesot daudz.

Jaunā sudraba kolekcijas monētu Meža veltes veidota, cildinot Latvijas mežus, to sniegtās veltes un ar mežu saistītās tradīcijas (sēņošana, ogošana u. c.). Kolekcijas monētas Meža veltes grafiskā dizaina autori ir veseli divi – Edmunds Jansons (averss) un Edgars Folks (reverss) –, bet reversa plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča. Monētas vienā pusē redzama Edmunda Jansona stilizēti veidotā sēne ar micēliju, bet otrā pusē – Edgara Folka zīmētais sēņotājs ar grozu, beka ar gliemezi, beciņa sūnās un aveņu ķekars. Monēta izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).

Visas konkursā iesniegtās fotogrāfijas līdz pat nākamajai sēņošanas sezonai varēs aplūkot www.diena.lv/sene.

Lasīt vairāk:

• Aptaujas rezultāti: pastaiga mežā mazina stresu
• AS “Latvijas valsts meži” jau otro gadu atzīta par Latvijas zaļāko zīmolu
• Ko mēs zinām par sēnēm "kokēdājām"?