Jaunumi

Pētām meža tehnikas ietekmi uz gruntsūdeņu plūsmu

Attēlā: Gruntsūdens ieplūšana grāvī

Lai kokmateriālus no cirsmas nogādātu krautuvē, meža mašīnas bieži pārvietojas pa grāvju atbērtnēm vai starp augošiem kokiem. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” veica pētījumu, lai noskaidrotu, vai meža tehnikas svars sablīvē augsni un maina gruntsūdeņu plūsmu tādā apmērā, ka tas ietekmē koku augšanu.

Ūdens līmenis un plūsma augsnē ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas kokiem nodrošina tīkamus augšanas apstākļus, proti, pārlieku liels ūdens daudzums koka saknēm kavē skābekļa piekļuvi un apgrūtina ogļskābes gāzes izplūdi, bet ūdens trūkums kavē šūnu vairošanās un augšanas procesu.

Veiktā pētījuma uzdevumos ietilpa ūdens filtrācijas ātruma noteikšana uz meža mašīnu pārvietošanās ceļiem un pārējā audzes daļā, gruntsūdens līmeņa monitorings 12 mēnešu laikā un augsnes sablīvējuma ietekmes uz ūdens filtrācijas ātrumu laboratoriska noteikšana.

Lai pētītu meža tehnikas ietekmi uz gruntsūdeņu plūsmu, tika izvēlētas teritorijas, kurās, augsnes īpašību dēļ, meža tehnika potenciāli varētu radīt negatīvu ietekmi uz ūdens plūsmu. Tāpēc pētījums tika veikts mežaudzēs uz ledāja veidotiem morēnas nogulumiem un ledājkušanas ūdeņu baseinu nogulumiem, kā arī mežaudzēs līdzās jaunbūvētiem meža ceļiem, kuriem malās izrakti grāvji un izņemtais augsnes slānis izmantots atbērtņu konstruēšanai.

Rezultāti kopšanas cirtēs

Pētījumā konstatēts, ka kopšanas cirtēs pa meža mašīnu pārvietošanās ceļiem, ir paaugstināts augsnes blīvums dažādos augsnes slāņos vidēji par 10–27 %. Smilšainos nogulumos augsnes blīvums var palielināties līdz 18–54 %. Savukārt augsnē ar lielāku māla daļiņu īpatsvaru, augsne var tikt sablīvēta par 16–63 %.

Tomēr pētījuma sākotnējie rezultāti rāda, ka arī būtisks augsnes sablīvējums nerada  negatīvu ietekmi uz gruntsūdens plūsmu abpus meža mašīnu pārvietošanās ceļiem vai ūdens filtrācijas ātruma izmaiņām augsnē zem tiem.

Rezultāti grāvju atbērtnēs

Gruntsūdens līmeņa mērījumi liecina, ka grāvju atbērtņu sablīvējums ietekmē gruntsūdens līmeņa svārstības pēc lietusgāzēm. Šādos laikapstākļos uz atbērtēm, kuras izmantotas kokmateriālu pievešanai, novērojami laika periodi ar straujāku ūdens līmeņa celšanos un ilgāku krišanās periodu, salīdzinot ar kontroles laukumiem.

Rezultātos ir vērojama tendence, ka grunts sasalšanas un atlaišanās cikls uzlabo augsnes ūdens filtrācijas ātrumu pēc tam, kad augsne ir bijusi sablīvēta. Tomēr, lai novērtētu sablīvētās augsnes ūdens filtrācijas īpašību atjaunošanos, pētījumu vēlams veikt ilgākā laika periodā. Tas, papildu esošajām zināšanām, sniegtu priekšstatu par sablīvējuma ietekmes ilgumu un atkārtotas augsnes sablīvēšanas paliekošo ietekmi.

Ar mērķi attīstīt augstvērtīgu un saudzīgu mežu apsaimniekošanu, LVM regulāri sadarbojas ar zinātniekiem, lai noskaidrotu, kā mežsaimnieciskie lēmumi ietekmē nākotnes mežaudžu kvalitāti.

Lasīt vairāk:

• Kā mežus atjaunosim nākotnē?
• Pētām baļķu kvalitātes uzlabošanas iespējas mežizstrādes darbos
• Pameža saglabāšana meža darbos