Kalsnavas sēklkopības iecirknī ir pienācis vēsturisks brīdis bērza sēklkopībā – sēklu plantācijā plastplēves seguma siltumnīcā pirmo reizi Latvijā ir ievākti 300 litri bērza spurdžu atbilstoši kategorijai “pārāks”, kas nodrošinās sēklu rezervi vairāk nekā diviem gadiem. To sēšanu siltumnīcās uzsāks nākamgad, un meža atjaunošanai tie būs piemēroti 2021. gada rudenī vai 2022. gada pavasarī. Meža stādi ar kategoriju “pārāks” dod iespēju vēl vairāk kāpināt apsaimniekoto mežaudžu ražību līdz pat 25%, salīdzinot ar parastu mežaudzi.
Pirmie pētījumi bērza selekcijā
Latvijā sastopamās vietējās sugas kārpainā jeb āra bērza selekcijai nopietna vērība tika pievērsta sākot no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad bērza koksnes pārstrādei radās jaunas iespējas. Līdz ar to daudzi mežu apsaimniekotāji bija ieinteresēti augstražīgu bērza plantāciju ierīkošanā, kā arī mežaudžu atjaunošanā ar selekcionētu stādāmo materiālu.
Sadarbojoties Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam (LVMI) “Silava”, Valsts meža dienestam un AS “Latvijas Finieris” tika izveidota “Bērza programma”, lai risinātu jautājumus par kvalitatīvu bērza stādu izaudzēšanu, meža plantāciju ierīkošanu un labāko bērza audžu un klonu atlasi sēklu bāzes radīšanai.
Šī darba rezultātā tika ierīkoti vērienīgi eksperimentālie stādījumi trijos ģeogrāfiskajos reģionos. Savukārt LVM Kalsnavas sēklkopības iecirknī jau 2000. gada rudenī tika ierīkota pirmās pakāpes sēklu plantācija plastplēves seguma siltumnīcā, kas ilgāku laiku piedāvāja selekcionētas bērza sēklas atbilstoši kategorijai “uzlabots”.
“Kategorijas “uzlabots” meža stādāmais materiāls sniedz iespēju izaudzēt ātraudzīgu un augsti produktīvu meža plantāciju, kuras ražība paaugstinās līdz pat 20 %, salīdzinājumā ar stādījumiem, kuri ierīkoti ar sēklām no parastas mežaudzes. Šāda plantācija ciršanas gatavību varētu sasniegt jau 40 – 50 gadu vecumā, nevis 60 gados, kā parastas mežaudzes,” skaidro “LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns.
Bērza otrās pakāpes sēklu plantācijas
Pētījumi bērza selekcijā tika turpināti arī jaunajā gadsimtā, kad selekcijas programmu mērķtiecīgai finansēšanai pievērsās LVM. Kā viens no svarīgākajiem darba uzdevumiem bija deviņdesmitajos gados ierīkoto stādījumu izvērtēšana, kas prasīja vairāku gadu rūpīgu darbu lauka apstākļos, veicot nepieciešamos mērījumus, kā arī iegūto datu apstrādi.
Šī apjomīgā izpētes darba rezultātā LVMI “Silava” 2014. gada pavasarī piedāvāja izcilāko bērza klonu sarakstu nu jau otrās pakāpes sēklu plantācijas ierīkošanai. Šajā laikā arī tika uzsākta potējumu izaudzēšana LVM Kalsnavas sēklkopības iecirknī.
“No sīka zariņa piepotēšanas līdz sēklu ražai ir jāpaiet noteiktam laikam, tādēļ potējumi savu pirmo nozīmīgo ražo ir sarūpējuši tikai šogad. Tas ir vēsturisks brīdis bērza sēklkopībā. Sēklu sagatavošanai priekšā vēl ir garš ceļš: spurdžu žāvēšana un drupināšana, sēklu atdalīšana no spurdžu masas, atspārnošana un granulēšana. Kopējais rezultāts būs redzams vēlāk, taču jau esmu pārleicināts, ka sēklu rezerve būs vismaz diviem gadiem,” skaidro “LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns.
Tā kā pieprasījums pēc selekcionētu bērzu sēklām ir augsts, tika izmantota iespēja ievākt vēl papildu 300 litrus bērza spurdžu arī “vecajās” LVM sēklu plantācijās, atbilstoši kategorijai “uzlabots”.
Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem Latvija saplākšņa ražošanā ieņem 14. vietu pasaulē, bet pēc vidējās eksporta cenas par m3 ir pirmajā vietā, jo ražo saplāksni no bērza, savukārt citās valstīs šis produkts tiek iegūts no visdažādāko sugu kokiem.
Lasīt vairāk: