Piesakies jaunumiem
15 • 03 • 2019
LVM vides eksperti būvē ligzdas melnajiem stārķiem
Veicot melno stārķu monitoringu AS “Latvijas valsts mežu” (LVM) teritorijās, vides eksperti atklāja, ka, nolūstot balsta zaram, ir nokritusi viena no ilggadīgākajām melno stārķu ligzdām LVM Dienvidkurzemes reģiona Rendas meža iecirknī.
Lai veicinātu stārķu ligzdošanu izveidotajā mikroliegumā, LVM vides eksperti Solvita Reine, Arnis Zacmanis un Uģis Bergmanis 2019. gada 6. martā devās uz ligzdošanas rajonu un uzbūvēja mākslīgo ligzdu.
“Mūsu pieredze liecina, ka iespējami drīza nokritušās ligzdas atjaunošana tajā pašā kokā dod labus rezultātus – stārķi parasti pieņem jaunās mājvietas un sekmīgi ligzdo,” stāsta LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
Melnie stārķi ligzdošanai izvēlas pieaugušu mežu resnākos kokus – visbiežāk vairāk nekā simts gadus vecus ozolus, priedes un apses. Lielākā stārķu populācijas daļa Latvijā ligzdo LVM apsaimniekotajās teritorijās, kur sugas aizsardzībai tiek veidoti mikroliegumi, teritorijas dzīvotņu aizsardzībai, kā arī netiek veikti mežsaimnieciskie pasākumi ligzdu tuvumā. Ik gadu uzņēmuma vides eksperti būvē mākslīgās ligzdas aizsargājamo putnu – melno stārķu, zivjērgļu, klinšu ērgļu un ūpju ligzdošanas veicināšanai.
Piemēram, minētajā mikroliegumā Rendas meža iecirknī 2018. gada beigās LVM vides eksperts Aigars Kalvāns kopīgi ar vides plānošanas speciālisti Solvitu Reini atjaunoja divas zivjērgļa ligzdas. Viena no ligzdām, kurā 2018.gadā bija divi jaunie putni, diemžēl nokrita ar visiem mazuļiem. Vecāki mazuļus baroja, kamēr tie atradās uz zemes, bet diemžēl plēsīgie dzīvnieki bija manīgāki… Ligzdas koks, kurā atradās cita zivjērgļa ligzda, laikam ritot nokalta un ligzdas nākotne šajā kokā vairs nebija droša. Lai novērstu nenovēršamo, tika izvēlēts cits ekoloģiskais koks un uzbūvēta jauna mākslīgā ligzda.
“Mākslīgās ligzdas bieži tiek uzstādītas jau zināmās ligzdvietās, situācijās, ja iepriekšējā dabīgā ligzda ir nokritusi, ligzdas koks ir nokaltis, nolūzis vai draud nolūzt (jo īpaši melnajiem stārķiem un zivjērgļiem). Tādējādi putni nav motivēti būvēt jaunu ligzdu plašākā reģionā, bet gan aizņem mākslīgo ligzdu, tādējādi panākot regulāru un sekmīgu ligzdošanu konkrētajā teritorijā ar jau nodrošinātu aizsardzības režīmu,” skaidro Aigars Kalvāns.
Pavisam kopš 2012. gada četru aizsargājamu sugu putniem LVM darbinieki ir uzstādījuši 70 mākslīgās ligzdas, no kurām lielākā daļa ir uzstādīta klinšu ērglim un zivjērglim. Pēdējos piecos gados lielākā šo divu sugu populāciju daļa ligzdo mākslīgajās ligzdās. Sekmīga ligzdošana ir konstatēta arī ūpim un melnajam stārķim uzstādītajās ligzdās.
Mākslīgo ligzdu būvniecība kā reto plēsīgo putnu piesaistīšanas paņēmiens Latvijā pirmo reizi tika uzsākta 1981. gadā, būvējot mākslīgās ligzdas zivjērgļiem.
Lasīt vairāk:
