Jaunumi

LVM atsāk Latvijā īpaši reta mežu biotopa kvalitātes uzlabošanas darbus dabas liegumā “Grebļukalns”

Oktobra vidū, mežos noslēdzoties ugunsnedrošajam laikposmam, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) dabas liegumā “Grebļukalns” ar uzraudzītu ciršanas atlieku dedzināšanu atsākuši valstī ļoti reti sastopamā osu meža biotopa kvalitātes uzlabošanu. Biotehniskie pasākumi vienlaikus nodrošinās labvēlīgus apstākļus arī te mītošajām Latvijā reti sastopamajām un aizsargājamām augu sugām.

LVM pēdējo 12 gadu periodā ir veicis dažādus teritorijas apsaimniekošanas darbus un pērn rudenī projekta “LIFE-IP LatViaNature” ietvaros uzsāka apjomīgākus biotehniskos pasākumus sevišķi sarežģītos reljefa apstākļos.

“Pērn paveicām lielu darbu apjomu – lielā slīpumā no nevēlamiem kokiem un lazdām atbrīvojām daļu no stāvās osa nogāzes. Tāpat osa kores tālākajā posmā, kuram piekļūt bija jo īpaši sarežģīti, samazinājām egļu daudzumu, lai panāktu biotopam raksturīgo priežu dominanci un atjaunotu saules apspīdētus laukumus. Redzam, ka pirms gada veiktajiem darbiem jau šobrīd ir lielisks rezultāts – uz osa kores pavisam jaunā vietā vairāku kvadrātmetru platībā ir izdīgusi aizsargājamā ar osu mežiem saistītā augu suga – smiltāja esparsete. Veidojoties nepieciešamajiem dzīves apstākļiem, auga sēklas uzdīgušas un suga var izplatīties lielākā platībā,” skaidro LVM Ziemeļlatgales reģiona vides plānošanas speciāliste Diāna Marga.

Attēlā: pēc pērn veiktajiem darbiem, jaunā vietā uzdīgusī reti sastopamā smiltāja esparsete

Pašreizējie lazdu ciršanas un ciršanas atlieku sadedzināšanas darbi lielā slīpumā notiek vienlaikus ar nevēlamo atvašu un krūmu ciršanu abpus pastaigu takai, kas vijas pa osa kori – darbi sekmēs retā meža biotopa struktūru uzlabošanos, veidosies skrajš, izgaismots priežu mežs.

Viens no svarīgiem darbiem, kas uzsākts oktobra vidū  un šobrīd sekmīgi turpinās, ir iepriekš mērķtiecīgi izrauto lazdu celmu un ciršanas atlieku kontrolēta dedzināšana. Ar uguni tiek veicināta zemsedzes mineralizācija un veidoti atklāti laukumi. Šādi grants laukumi veidos piemērotu dzīvesvietu biotopam raksturīgajām sugām, piemēram, smiltāja esparsetei un meža silpurenei.

Kopumā biotopa kvalitātes uzlabošanas darbi dabas liegumā tiek veikti vairāk nekā 13 hektāru kopplatībā un notiek Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta “LIFE-IP LatViaNature” ietvaros. Visi darbi teritorijā notiek saskaņā ar sertificētu dabas ekspertu norādēm un speciālistu uzraudzībā, kā arī ir saskaņoti ar atbildīgajām iestādēm.

Osu meža biotopa atjaunošanas darbi dabas liegumā "Grebļukalns"

  Atvērt galeriju 

Osu meži jeb Eiropas Savienības īpaši aizsargājamais biotops 9060 Skujkoku meži uz osveida reljefa formām ir Latvijā reti sastopams un dabisku traucējumu atkarīgs meža biotops. Tā pastāvēšanai ekoloģiski nozīmīgs process ir meža degšana, kuras rezultātā iet bojā egles un pameža krūmi, bet saglabājas priedes. Ja traucējumu trūkst, skrajie osu meži aizaug ar eglēm un lazdām. Latvijai netipiskās stāvās nogāzes ir mājvieta tikai šim biotopam raksturīgām augu sugām, kuras lielākoties ir gaismas prasīgas. Osu mežiem aizaugot, veidojas spēcīgs noēnojums, un sauli mīlošās sugas izzūd. Zemsedzes apgaismojuma, kā arī gaisa un augsnes temperatūras rādītāji saules apspīdētās nogāzēs ir augstāki nekā mežos līdzenumā. Šo faktoru komplekss veido dzīves vidi specifiskajām retām sugām.

Natura 2000 teritorija dabas liegums “Grebļukalns” ir viena no četrām pilotteritorijām, kur LVM projekta “LIFE-IP LatViaNature” ietvaros veic biotehniskos pasākumus dažādu ES nozīmes meža biotopu stāvokļa uzlabošanai, vienlaikus testējot dabai draudzīgas mežsaimniecības metodes šo biotopu turpmākai apsaimniekošanai, kas nepieciešama to pastāvēšanai ilgtermiņā.

Projekts “LIFE-IP LatViaNature” (Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija”, LIFE19IPE/LV/000010) tiek īstenots ar ES LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.