Jaunumi

Uzsākti izaicinošākie un metodiski sarežģītākie darbi vides projektos – osu mežu atjaunošana stāvās nogāzēs dabas liegumā “Grebļukalns”

Oktobra sākumā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzsākusi darbus Latvijā īpaši retā osu meža biotopa stāvokļa uzlabošanai Natura 2000 teritorijā dabas liegumā “Grebļukalns”. Tā ir viena no četrām projekta “LIFE-IP LatViaNature” ietvaros izveidotajām pilotteritorijām, kur LVM veiks biotehniskos pasākumus dažādu ES nozīmes meža biotopu stāvokļa uzlabošanai un vienlaikus testēs dabai draudzīgas mežsaimniecības metodes šo biotopu turpmākai apsaimniekošanai, kas nepieciešama to pastāvēšanai ilgtermiņā.

Visas projekta ietvaros izvēlētās mežu pilotteritorijas ierīkotas dabisko traucējumu atkarīgo meža biotopu platībās. Iztrūkstot nepieciešamo labvēlīgo traucējumu apjomam, vērtīgajos biotopos uzkrājas barības vielas, tie aizaug un izzūd dzīves apstākļi tiem raksturīgajām retajām un īpaši aizsargājamām sugām. Tāpēc šī projekta laikā dabiskie traucējumi – uguns, vējš – tiks aizstāti ar mežsaimnieciskajām metodēm un tehniku, kas dabiskos procesus savā ziņā imitē, piemēram, koku un krūmu retināšanu, kontrolētu dedzināšanu, augsnes virskārtas atsegšanu un irdināšanu u.c.

“20. gs. dabas aizsardzībā dominēja pieeja – “neko nedarīt un neko neatļaut”, kas ir piemērots risinājums daļai ekosistēmu un daļai meža bioloģiski vērtīgām platībām. Diemžēl šāda pieeja ierobežoja un ierobežo sabalansētu saimniekošanu, iznīcina gadsimtiem ilgas tradīcijas cilvēka un dabas sistēmu līdzās pastāvēšanai, kā arī sekmē no regulāras apsaimniekošanas atkarīgu ekosistēmu izzušanu, kam piemērs ir retie osu meži.

LVM ir uzņēmies no apsaimniekošanas jeb regulāriem traucējumiem atkarīgo biotopu apsaimniekošanas metodisko risinājumu vadīšanu, virzot mūsdienu pieeju dabas aizsardzībā – kombinējot aktīvu apsaimniekošanu ar netraucētu dabisko procesu norisi, tādējādi īstenojot kompleksu ekosistēmu aizsardzību. Dabai draudzīgās meža apsaimniekošanas modeļus testējam vides projekta ietvaros,” skaidro LVM valdes locekle, biotopu speciāliste Ieva Rove.

Kopumā darbi “Grebļukalnā” tiks veikti teju 20 hektāru kopplatībā un to mērķis ir uzlabot retā osu meža stāvokli – laika gaitā, iztrūkstot biotopam vajadzīgajiem dabiskajiem traucējumiem, uzkrājušās barības vielas un skrajais priežu mežs uz stāvajām nogāzēm biezi aizaudzis ar lazdām un eglēm. Aizaugot nogāzēm, samazinās arī dzīves telpa tikai šim meža biotopam raksturīgo sugu pastāvēšanai, kuras nevar augt ēnainos apstākļos.

Pirmajā darbu cēlienā īpaši sarežģītos apstākļos – lielā slīpumā – dabas liegumā “Grebļukalns” no lazdām atbrīvotas stāvās osa nogāzes. Savukārt dabas liegumā esošās pastaigu takas tālākajā posmā samazināts egļu daudzums, lai panāktu biotopam raksturīgo priežu dominanci un atjaunotu saules apspīdētus laukumus, kas nozīmīgi šeit mītošajām retajām saulmīļu sugām.

"Oktobra pirmajās divās nedēļās esam izdarījuši jau lielu daļu no plānotajiem darbiem. Šobrīd ar kniebējgalvu MOIPU aprīkots harvesters atbrīvo nogāzes, kniebjot un daļā ierādītā laukuma ar saknēm raujot krūmus, galvenokārt lazdas, tajās vietās, kas aizsniedzamas no ceļa. Vidēja izmēra kopšanas darbu meža tehnika strādā uz nogāzēm, kuras nav pārāk slīpas, bet tur, kur vidējā izmēra meža tehnika pa šauro osa muguras daļu nevarēja pārvietoties, strādā mazjaudas meža tehnika Malwa. Pašlaik cenšamies izmantot labvēlīgos, sausos laikapstākļus un ikdienā kontrolējam ceļa stāvokli, lai sekundāro apaugumu – kokmateriālus – izvestu no meža. To lielākoties darīs ar riepu spiediena kontroles sistēmu aprīkoti kokvedēji – mainot gaisa spiedienu riepās, tehnika vajadzības gadījumā, piemēram, slapjos apstākļos, var pārvietoties saudzīgi, nebojājot izvešanas ceļu,” skaidro LVM Ziemeļlatgales reģiona mežizstrādes vadītājs Dainis Babāns.

Osu meža stāvokļa atjaunošanas un atsegšanas darbi teritorijā turpināsies līdz 2025. gada nogalei. Vēl tiks veikta kontrolēta ciršanas atlieku – zaru kaudžu un izrakto lazdu celmu dedzināšana, lai nodedzinātu osu mežam liekās barības vielas un atsegtu granšaino substrātu – un tā veidotos piemērota dzīvesvieta biotopam raksturīgajām, retajām saulmīļu sugām, piemēram, smiltāja esparsetei un meža silpurenei. Tāpat uz osa kores tiks atsegti senie skatu laukumi, uzstādīti divi soliņi un grozāms fotografēšanās rāmis, paverot skatu un ļaujot ikvienam izbaudīt skaisto ainavu uz katrā osa pusē esošajiem ezeriem –  Šešku un Pintu ezeru –, kas kopā veido Latvijai ļoti netipisku ainavu.

Dabas liegums “Grebļukalns” ir līdz šim metodiski un tehniski sarežģītākā LVM plānotā biotehnisko pasākumu teritorija; iepriekš “Grebļukalnā” vai citos osu mežos uz stāvām nogāzēm šādi pasākumi Latvijā nav veikti.

Visi darbi teritorijā notiek saskaņā ar sertificētu dabas ekspertu norādēm un uzraudzībā, kā arī ir saskaņoti ar atbildīgajām iestādēm.

“LIFE-IP LatViaNature” projekta laikā (2021–2028) LVM veiks izvēlēto Eiropas Savienības nozīmes meža biotopu atjaunošanas darbus un testēs dabai draudzīgas mežsaimniecības metodes kopumā vairāk nekā 100 hektāru kopplatībā četrās traucējumu atkarīgu mežu pilotteritorijās: dabas parkā “Engures ezers”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, dabas liegumā “Grebļukalns”, kā arī Zvirgzdes iekšzemes kāpās.