Jaunumi

Dabas liegumā “Grebļukalns” LVM atjaunos Latvijā ļoti retos skujkoku mežus uz osa stāvajām nogāzēm

Šī gada rudenī AS “Latvijas valsts meži” (LVM) dabas liegumā “Grebļukalns” uzsāks apjomīgu biotehnisko pasākumu veikšanu, lai uzlabotu Latvijā ļoti retā osu meža biotopa stāvokli un dzīves apstākļus šim biotopam raksturīgo reto augu sugu dzīvotnēm. Plānoto darbu teritorijās augusta sākumā notika seminārs, kurā LVM skaidroja veicamos darbus un to nozīmi.

Osu mežu biotops ir Latvijā sevišķi reti sastopams. Tas ir gaišs un skrajš priežu mežs uz izteiktām nogāzēm, kas ir mājvieta retām un aizsargājamām sugām. Skujkoku meži uz osveida reljefa formām ir Eiropā reta ģeomorfoloģiskā vērtība, kas veidojusies pirms 10–14 tūkstošiem gadu, kūstot ledājam. Lai osu meži pastāvētu ilgtermiņā, tiem nepieciešami dabiskie traucējumi – vēja darbība, uguns vai regulāri traucējumi zemsedzē, kas uztur atklātus smilts un grants laukumus. Ja šo traucējumu trūkst, meži pakāpeniski aizaug un izzūd dažādām augu un dzīvnieku sugām nepieciešamie dzīves apstākļi.

Lai uzlabotu osu mežu biotopa stāvokli un rastu risinājumus tā turpmākai apsaimniekošanai, dabas lieguma “Grebļukalns” teritorijā ir izveidota pilotteritorija 10,2 hektāru kopplatībā. Šajā pilotteritorijā LVM uzlabos biotopa stāvokli un vienlaikus testēs dažādas šāda biotopa dabai draudzīgas apsaimniekošanas metodes. Iegūtās atziņas par piemērotākajām un izmaksās efektīvākajām metodēm varēs izmantot arī citās teritorijās, kur sastopami retie osu  un citi ekoloģiski līdzīgi meži Latvijā un ārpus tās.

Darbu gaitā pilotteritorija tiks atbrīvota lazdām, kas biezi saaugušas uz osa nogāzēm un rada spēcīgu noēnojumu retajām saulmīļu sugām. Savukārt dabas liegumā esošās Grebļukalna pastaigu takas tālākajā posmā, kas ved pa osa kori, pilotteritorija tiks atbrīvota no eglēm, lai panāktu biotopam raksturīgo priežu pārsvaru un atjaunotu saules apspīdētus laukumus.

Visu darbu gaitā tiks saglabātas biotopam raksturīgās sugas, piemēram, Zviedrijas kadiķi, atsevišķi āra bērzi un ozoli, kā arī visi bioloģiski vecie koki neatkarīgi no to sugas. Daļa ciršanas atlieku tiks savāktas un nogādātas šķeldas pārstrādei, savukārt otra daļa tiks savāktas kaudzēs un kontrolēti dedzinātas uz vietas, imitējot ugunsgrēka darbību, lai veidotos atsegti smilts un grants laukumi, kur iesēties un uzdīgt retajām augu saulmīļu sugām, piemēram, smiltāja esparsetei Onobrychis arenaria, meža silpurenei Pulsatilla patens un citām.

Attēlā: Īpaši aizsargājamā smiltāja esparsete, kuras dzīvotne tiks uzlabota ar mērķtiecīgiem biotehniskajiem pasākumiem

Tik plaši atjaunošanas jeb  biotehniskie pasākumi “Grebļukalnā” tiks veikti pirmo reizi – teritorija ir dabas liegums jau kopš 1957. gada un, iztrūkstot nepieciešamajiem dabiskajiem traucējumiem, biotopa stāvoklis būtiski pasliktinājies, tādējādi sākušas izzust Latvijā retas sugas, kurām nav iespēju pārvietoties citur. Biotopa atjaunošanas darbi būs sarežģīti, jo nogāzes ir īpaši stāvas, savukārt osa grēdas kores taka – šaura. Cik iespējams, darbu teritoriju atbrīvošanu no aizauguma un nevēlamo koku izciršanu veiks ar tehniku, tālākajās vietās teritoriju no mazāka aizauguma atbrīvos ar zāģi vai krūmgriezi.

Lai meža mašīnas varētu pārvietoties pa Grebļukalna kores taku, visā tās garumā tiks izzāģētas biezi saaugušās lazdas trīs metrus uz katru pusi no takas. Tādējādi ne tikai atbrīvos ceļu darbos iesaistītajai tehnikai, bet arī tiks atsegts skats uz ezeriem abpus osam. Skatu laukumi jeb atvērumi tiks veidoti neregulāras formas. Šādi tiks panākti vienlaikus divi efekti: nodrošināta gaismu retajām sugām un radīti atvērumi skaistai un Latvijā retajai ainavai. Takas garumā šādi skatu laukumi būs divi. 

Attēlā: viena no vietām, kur tiks veidots skatu laukums uz ezeru

“Slīpās un stāvās nogāzes, kuras jāatbrīvo no kokiem, un sarežģītie tehnikas pārvietošanās apstākļi būs izaicinājums darbu plānošanā un veikšanā. Šajā teritorijā izmantosim trīs veidu mežizstrādes tehnikas vienības. Harvesteris ar kniebējgalvu strādās vietās, kur varēs aizsniegties no ceļa, vidēja izmēra jeb tā saucamā kopšanas darbu meža tehnika darbus veiks uz nogāzēm, kuras nav pārāk slīpas, bet tur, kur vidējā izmēra meža tehnika pa šauro taciņu nevarēs tikt garām lielajām, vecajam priedēm, strādās vieglā jeb maza izmēra meža tehnika.

Vietās, kur nogāzes slīpums ir mazāks, ar tehniku no kores augšas varēsim jau drošāk nobraukt zemāk, bet tur, nogāzes ir izteikti slīpas,  strādāsim vairāk no lejas. Meža tehnikas operatoriem būs jāveic rūpīgs darbs saskaņā ar visiem noteiktajiem vides aizsardzības nosacījumiem,” stāsta LVM Ziemeļlatgales reģiona mežizstrādes vadītājs Dainis Babāns.

Dabas liegums “Grebļukalns” ir līdz šim sarežģītākā LVM plānotā biotehnisko pasākumu teritorija; iepriekš “Grebļukalnā” vai citos osu mežos uz stāvām nogāzēm šādi pasākumi Latvijā nav veikti. 

Darbu metodiskā plānošana tika uzsākta jau 2020. gadā, kad pēc lieguma apmeklējuma LVM speciālisti kartēja teritorijā esošos Eiropas Savienības nozīmes biotopus un sniedza profesionālās rekomendācijas dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros. Saskaņā ar iepriekš paveikto tika saplānots pasākumu kopums un izstrādātas metodes, lai darbus īstenotu dabā.

Visas dabas vērtības būs marķētas un apzīmētas, lai darbu gaitā tās tiktu saudzētas. Paredzēts, ka darbi risināsies līdz 2025. gada izskaņai. Uz darbu laiku apmeklētājiem būs slēgta pastaigu taka drošības nolūkos.

Iesaistīto pušu informēšanas seminārā 4. augustā piedalījās LVM, SIA “Rīgas meži”, Valsts meža dienesta, Ludzas novada pašvaldības, Valsts robežsardzes pārstāvji un vietējie iedzīvotāji.  

Plānotos darbus “Grebļukalnā” LVM veiks “LIFE-IP LatViaNature” projekta ietvaros. Šī projekta laikā kopumā vairāk nekā 100 hektāru kopplatībā LVM veiks biotopu atjaunošanas darbus vēl divās īpaši aizsargājamās Natura 2000 teritorijās, dabas parkā “Engures ezers” un aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, kā arī Zvirgzdes iekšzemes kāpās. Visas šīs teritorijas  ievērojamas ar to, ka tajās sastopami Eiropas Savienības mērogā reti un aizsargājami ģeoloģiski noteikti, dabisko traucējumu atkarīgi mežu biotopi: mežainas piejūras kāpas, ķērpjiem bagāti priežu meži, skujkoku meži uz osveida reljefa formām, kā arī veci un dabiski boreāli meži sausos augšanas apstākļos, daļa platību ir nozīmīgas medņa dzīvotnes.