Jaunumi

Testēs metodes ķērpjiem bagātu priežu mežu biotopu apsaimniekošanai iekšzemes kāpās

Šī gada rudenī AS “Latvijas valsts meži” (LVM) aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” uzsāks dažādu biotehnisko pasākumu veikšanu meža biotopa – ķērpjiem bagātu priežu mežu iekšzemes kāpās – dažādošanai  un uzlabošanai. Vienlaikus tiks apzinātas metodes šī biotopa turpmākai apsaimniekošanai, kas ļaus veicināt biotopa vērtību nākotnē. Lai informētu par plānotajiem darbiem, 28. jūlijā iecerēto darbu teritorijās notika informatīvs seminārs.

Ķērpjiem bagātu priežu mežu biotopi lielākoties sastopami tur, kur ir lielākie iekšzemes kāpu masīvi. Aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” ir viena no retajām vietām Latvijā, kurā sastopamas iekšzemes kāpas – Eiropā reta ģeomorfoloģiskā vērtība, kas veidojusies dažādos procesos iekšzemē un laika gaitā apmežojusies.  Iekšzemes kāpas ir nozīmīga dzīvotne vairākām retām un īpaši aizsargājamām augu,  ķērpju un dzīvnieku  sugām, kas sastopamas tikai atklātās, sausās un barības vielām nabadzīgās vietās. Mazinoties nepieciešamajiem dabiskajiem traucējumiem,  biotops bagātinās barības vielām un izzūd iekšzemes kāpu  sugām piemēroti dzīves apstākļi. “Ziemeļgaujas” teritorijā papildus dabisko traucējumu trūkumam arī padomju laikā īstenotā mežsaimniecība nelabvēlīgi ietekmējusi biotopa stāvoli, jo nenodrošināja dažādu vajadzīgo dabas struktūru – dažādvecuma kokaudžu, atsevišķu vecu koku, atvērumu, kritalu, sausokņu, smilts substrāta laukumu u.c. – esamību.

Lai uzlabotu viendabīgā biotopa stāvokli un rastu risinājumus tā turpmākai apsaimniekošanai, LVM Austrumvidzemes reģionā ir izveidota pilotteritorija 37 hektāru platībā. Pilotteritorijā tiks veikti  mežsaimnieciski darbi, lai nodrošinātu mežaudzē dažādu dabas vērtību esamību: bioloģiski vērtīgus kokus, kas ir ar plašiem, zarainiem vainagiem un resnāki pēc caurmēra, kā arī mirušo koksni. Tāpat tiks veidoti atvērumi un minerālaugsnes atsegumi, kas imitētu uguns darbību.

“Dabiskais traucējums šādiem mežiem ir uguns, un pēc ugunsgrēka paliek dažādas dabiskas struktūras – apdeguši koki, stumbeņi, daudzveidīgas kritalas, atvērumi, atsegta minerālaugsne un arī izdzīvojušie koki vai koku grupas, kas tālāk iekļaujas jauna meža attīstībā un nodrošina augstu meža bioloģisko daudzveidību, tajā skaitā veidojot dažāda vecuma kokaudzes,” skaidro LVM vides plānošanas speciālists Kaspars Liepiņš.

Plānoto darbu uzdevums ir ne vien konkrētā platībā uzlabot biotopa stāvokli, bet arī izvērtēt un atrast piemērotākos risinājumus šāda biotopa apsaimniekošanai, ko izmantot nākotnē un šo dabas vērtību saglabāšanai ilgtermiņā arī citās vietās Latvijā un Eiropā.

“Dabisko meža struktūru veicināšana šajā teritorijā ir plānota, veicot krājas kopšanas cirti ar papildu nosacījumiem, piemērojot mežizstrādes darbu tehnoloģijas, kuras ir pieejamas meža apsaimniekošanas praksē mūsdienās. Plānots, ka koku nozāģēšana tiks veikta ar krājas kopšanas ciršu harvesteru, bet kokmateriālu un ciršanas atlieku pievešana – ar forvarderu,”  norāda LVM Austrumvidzemes meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāja Gunta Dudele.

Lai pa teritoriju varētu pārvietoties darba tehnika, veicot plānotos darbus un mērķtiecīgi radot biotopam nepieciešamos traucējumus zemsedzē, veikta pārdomāta tehnoloģisko koridoru plānošana, un vietās, kur iespējams, izmantos arī senāk veidotus koridorus. Darbu teritorijā ar sarkanu un zaļu krāsu jau šobrīd marķēti atstājamie koki – bioloģiski vērtīgākie un tie, kuri tiks veidoti par šim biotopam nepieciešamo papildinošo mirušo koksni.

Darbus plānots uzsākt 2023. gada rudenī un tie turpināsies līdz 2025.gada nogalei.  Darbu teritorija būs arī viena no vietām, kurā tiks izstrādāta un pārbaudīta attālās izpētes meža monitoringa metodika, ko īstenos LVM speciālisti.

Iesaistīto pušu informēšanas seminārā piedalījās LVM, Valsts meža dienesta un SIA “Rīgas Meži” pārstāvji.

Kopumā “LIFE-IP LatViaNature” projekta ietvaros LVM biotopu atjaunošanas darbus plāno trīs īpaši aizsargājamās Natura 2000 teritorijās: dabas parkā “Engures ezers”, dabas liegumā “Grebļukalns”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” un Zvirgzdes iekšzemes kāpā 100 hektāru kopplatībā. Visas šīs teritorijas  ievērojamas ar to, ka tajās sastopami Eiropas Savienības mērogā reti un aizsargājami ģeoloģiski noteikti, dabisko traucējumu atkarīgi mežu biotopi: mežainas piejūras kāpas, ķērpjiem bagāti priežu meži, skujkoku meži uz osveida reljefa formām, kā arī veci un dabiski boreāli meži sausos augšanas apstākļos, daļa platību ir nozīmīgas medņa dzīvotnes.