Jaunumi

AS “Latvijas valsts meži” un SIA “Rīgas Meži” pārstāvji uzsāk pieredzes apmaiņu biotopu apsaimniekošanā

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzsāk pieredzes apmaiņas aktivitātes starp lielajiem mežu apsaimniekotājiem, kā sadarbības fokusu virzot dabas aizsardzību gan plānošanas mērogā, gan konkrētu aizsargājamo sugu dzīvotņu un Eiropas Savienības nozīmes biotopu stāvokļa uzlabošanas un atjaunošanas risinājumos.

Turpmākos sešus gadus LVM ES līdzfinansēta LIFE-IP “LatViaNature” projekta ietvaros  testēs inovatīvas un izmaksās aptveramas metodes Eiropas Savienības (ES) nozīmes mežu biotopu stāvokļa uzlabošanai  100 hektāru kopplatībā. Lai pilnveidotu pieredzi par metodiskajiem risinājumiem,  30. novembrī pieredzes apmaiņas seminārā tikās LVM un SIA “Rīgas meži” nozares profesionāļi.

Abu uzņēmumu pārvaldībā ir teritorijas, kurās sastopams Eiropas mērogā retais meža biotops – mežainās piejūras kāpas. Tāpēc semināra laikā tā dalībnieki apmeklēja LVM apsaimniekoto īpaši aizsargājamo Natura2000 dabas teritoriju – dabas parku “Piejūra” , kur vairākās vietās 2019. gadā LVM veica apjomīgus mežaino piejūras kāpu dažādošanas darbus 141 hektāra kopplatībā, un “Rīgas Mežu” apsaimniekotos mežus Baltezera apkaimē, kur arī nesen veikti biotehniskie pasākumi šī biotopa stāvokļa uzlabošanai.

Latvija ir viena no dažām Eiropas Savienības valstīm, kur sastopamas dabiskas, ar mežu klātas kāpas. Augstā mežaino piejūras kāpu apjoma dēļ Latvija nodrošina šī biotopa pamata aizsardzību ES, tāpēc to uzturēšana ir jo īpaši būtiska. Mežainās piejūras kāpas veido tipisku piejūras ainavu Latvijā un nodrošina silam raksturīgos sausos augšanas apstākļus. 

Pagātnē pārmērīga kāpu mežu izmantošana veicināja kāpu pārvietošanās atsākšanos lielos apjomos, tāpēc gan 19., gan 20. gadsimta sākumā kāpas mērķtiecīgi tika apstādītas, parastās priedes stādot vai sējot ciešās rindās. Arī pašreizējā dabas parka “Piejūra” teritorijā pirms aptuveni 70–100 gadiem tika mērķtiecīgi stādītās priedes. “Pirms darbu uzsākšanas dabas parka “Piejūra” izvēlētajās platībās  bija par maz mirušās koksnes, lielās, izlocītās, smiltīs ieputinātās priedes bija ieaugušas blīvā jaunāku priežu viendabīgā klājumā, zemsedzi klāja bieza sūnu kārta, nebija atklātu smilts laukumu. Tāpēc koki tika retināti un mērķtiecīgi veidoti saules apspīdēti atvērumi. Dabas parks  ir ļoti iecienīta atpūtas vieta, tāpēc ne mazāk svarīga bija komunikācija gan ar vietējiem iedzīvotājiem, gan atpūtniekiem, lai skaidrotu veikto darbu nepieciešamību,” stāsta LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis.

Rīgā un Pierīgā mežainās piejūras kāpas ir ļoti plaši izplatītas, var teikt – Rīga ir izveidota uz piejūras kāpām, tāpēc “Rīgas Meži” pārstāvji dalījās arī savā pieredzē to apsaimniekošanā, stāstot par uzņēmuma izmantoto zonējuma pielietojumu un labo praksi saziņā ar sabiedrību. 

“Rīgā un Pierīgā dzīvo gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, un likumsakarīgi, ka meži šajās teritorijās tiek plaši izmantoti rekreācijai. Tāpat liela daļa dzīvo ļoti tuvu mežam, tāpēc darbu plānošanā jāsalāgo visas intereses, kā arī pastiprināti jāskaidro veicamie darbi. Rīgas apkaimē koncentrējas daudz ES nozīmes un īpaši aizsargājamu meža biotopu, kas nozīmē, ka apsaimniekošanas metodes jāpielāgo dažādu vērtību saglabāšanai. Tāpēc esam izstrādājuši īpašu zonējuma principu: teritorijas ar augstu dabas, ar augstu rekreācijas un teritorijas ar zemāku dabas un zemāku rekreācijas vērtību,” stāsta “Rīgas Meži” valdes loceklis Jānis Ģērmanis.

Attēlā: Semināra ietvaros tā dalībnieki apmeklēja Baltijas jūras Rīgas līča piekrasti, vietu, kur aizsākas piejūras kāpas

“LatViaNature” projekta ietvaros LVM biotopu atjaunošanas darbus plāno trīs īpaši aizsargājamās Natura2000 teritorijās: dabas parkā “Engures ezers”,  dabas liegumā “Grebļu kalns”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” un Zvirgzdes kāpā. Visas šīs teritorijas  ievērojamas ar to, ka tajās sastopami Eiropas mērogā reti un aizsargājami ģeoloģiski noteikti, dabisko traucējumu atkarīgi mežu biotopi: mežainas piejūras kāpas, ķērpjiem bagāti priežu meži, skujkoku meži uz osveida reljefa formām, kā arī veci un dabiski boreāli meži. Visu šo biotopu pastāvēšana ir atkarīga no dabiskiem traucējumiem. Ja to iztrūkst, meži aizaug un tie vairs nav piemēroti arī dažādu tajos mītošo reto sugu pastāvēšanai. Biotopu atjaunošana ir būtisks devums dabas vērtību saglabāšanu un pastarpināti ekosistēmu pakalpojumu pilna klāsta nodrošināšanā, vienlaikus dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu balansēšanā.