Jaunumi

LVM iepazīst zviedru pieredzi invazīvās krokainās rozes ierobežošanā

Divās AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotās teritorijās Dienvidkurzemes reģionā LVM līdz 2027. gada nogalei atbrīvos atklātās piejūras kāpas no invazīvās krokainās rozes Rosa rugosa, kas pārveido dabisko augāju un mazina bioloģisko daudzveidību, apdraudot vietējās tipiskās un īpaši aizsargājamās sugas. Plānotie darbi, pielietojot inovatīvus un dabai draudzīgus risinājumus, tiks veikti “LIFE-IP LatViaNature” projekta ietvaros Ziemupē un Papē.

Lai iepazītos ar teorētisko pamatojumu un praktisko pieredzi krokainās rozes ierobežošanā, “LIFE-IP LatViaNature” projektā iesaistītie LVM darbinieki oktobra sākumā devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Zviedrijas dienvidu piekrasti, kur vairāk nekā 15 gadu garumā ritējis intensīvs darbs, lai testētu piemērotākās metodes un atbrīvotu piejūras kāpas no krokainās rozes.

Attēlā: Arī Zviedrijā, atbrīvojot piekrastes kāpas no krokainās rozes, tiek atjaunotas retās jūrmalas zilpodzes dzīvotnes

Pēdējās desmitgadēs krokainā roze Latvijā strauji izplatījusies jūras piekrastē. “LIFE-IP LatViaNature” projektam krokainās rozes apkarošanai Pape un Ziemupe izraudzīta, jo roze šajās teritorijās ir reģistrēta, un Ziemupē tā nomāc Latvijā ārkārtīgu retas, dabiskas un vizuāli eksotiskas augu sugas – jūrmalas zilpodzes Eryngium maritimum – audzes, kas Latvijā konstatēta tikai divās vietās, tostarp Ziemupē. Abās vietās darbi plānoti 10 hektāru kopplatībā.

“Zviedrijas pieredze ir labs profesionālais pamats tālākajiem darbiem, ko īstenosim Papē un Ziemupē. Smiltāju ekosistēmas ir ārkārtīgi interesantas, daudzveidīgas, tās ir savādākas nekā iekšzeme, un varam pat runāt par tuksnešu sistēmām arī pie mums, Latvijā. Tāpēc šis projekts un tajā veiktie darbi būs arī lieliska iespēja plašāk iepazīstināt sabiedrību ar smiltāju pasauli, par kuru šobrīd informācijas nereti trūkst vai tā mēdz būt pretrunīga,” stāsta LVM vides projektu vadītāja Ieva Rove.

Latvijā projekta ietvaros veicamie krokainās rozes ierobežošanas darbi vēl ir plānošanas procesā, tomēr skaidrs, ka tiks izvēlētas sociāli pieņemamas un izmaksās aptveramas, dabai draudzīgas metodes.

Pagājušā gadsimta pirmajā pusē krokainā roze daudzviet Eiropā, arī Latvijā, tika ievests kā krāšņumaugs un atsevišķās vietās piejūrā mērķtiecīgi stādīta gan rekreācijas nolūkos – apmeklētāju plūsmas regulēšanai un skaistumam –, gan kāpu nostiprināšanai, bet citviet tā kāpās ieaugusi kā dārzbēglis. Zviedrijā roze tikusi stādīta 20.gs. sākumā arī tāpēc, lai atklātajās kāpās varētu labāk slēpties karavīri. Rozes izplatību sekmējuši arī putni, ēdot un pārnēsājot tās sēklas. Jāatzīmē, ka krokainā roze ir vizuāli skaista un tās augļi izmantojami gan svaigā veidā, gan kaltēti, gan konservēti.

Krokainā roze, kuras dabiskais izplatības areāls ir plašs un stiepjas arī Tālajos Austrumos, ir piemērojusies zemām temperatūrām, un tā labi aug barības vielām nabadzīgās augsnēs, pat smiltīs. Krokainajai rozei piemīt augsta ziemcietība, tās augļi var dreifēt jūrā līdz pat 15 mēnešiem un saglabāt dīgtspēju, līdz tie tiek izskaloti krastā. Krokainā roze ir plaši izplatījusies Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstīs, īpaši gar jūras piekrasti.

Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu un tā mērķis ir pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu Latvijā. “LatViaNature” projekta laikā plānots izstrādāt inovatīvas un piemērotas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā un ieviest Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli Latvijā. Projektu paredzēts īstenot līdz 2028. gadam.