Jaunumi

Kā pirms simt gadiem taisnoja Toras upi

Toras upe, kas 13 km garumā tek cauri Skultes pagasta ZA daļai, pirms simt un vairāk gadiem vairākos tās posmos tecēja pa citu gultni, mezdama lielākus un mazākus lokus jeb meandrus. Tolaik zemturi sūdzējās, ka līkumainās upītes dēļ applūst viņu ganības, tāpēc upe tika iztaisnota. Upju taisnošana negatīvi ietekmē upes ūdens kvalitāti, tāpēc vienu no taisnotajiem posmiem AS “Latvijas valsts meži” “LIFE GoodWater IP” projekta ietvaros dabisko, īstenojot dažādus zilās un zaļās infrastruktūras pasākumus, lai ūdens kvalitāti uzlabotu.

Meliorācijas sistēmu veidošana un uzturēšana mitrās zemēs ir ierasts pasākumu kopums liekā ūdens novadīšanai un optimāla mitruma režīma uzturēšanai, lai būtu iespējama konkrētās platības izmantošana saimniecībā. Mūsdienās mitruma režīma regulēšana meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemēs notiek, līdzsvarojot vides un saimnieciskās intereses. Vēstures notikumi rāda, ka agrākos laikos pieeja bija samērā vienkāršota. Viens no piemēriem ir upju pārrakšana un taisnošana, ko sevišķi plaši Latvijā īstenoja 20. gadsimta sākumā. Līdz 1909. gadam valsts mežos Vidzemē bija regulētas upes 67 km garumā. Upju regulēšana, pārrakšana, taisnošana maina ūdens tecējumu un laika gaitā būtiski samazina ūdens ekoloģisko kvalitāti. Pagājušajā gadsimtā Eiropā plaši praktizētās upju iztaisnošanas rezultātā ir notikusi upju un to piekrastes daļu biocenožu struktūras vienkāršošanās un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.

Senāk Tora applūdināja zemturu pļavas

1924. gada 8. februārī Stienes pagasta namā bija sapulcējušies daži rosīgākie Stienes pagasta zemturi, lai spriestu par pļavām, kuras regulāri applūst līkumainās Toras upes dēļ. Tikšanās mērķis bija vienoties par lūguma iesniegšanu Zemkopības ministrijai, lai šo jautājumu sāktu risināt, jo vietējie zemnieki bijuši salīdzinoši kūtri.

Tā laika presē (“Brīvā Zeme”), kur tikšanās aprakstīta, minēts , ka aktīvie zemturi bija neapmierināti, ka ap Toru esošās zemturu pļavas ar 2 500 pūrvietām (910 ha)  regulāri applūst un tajās augot ļoti mazvērtīga purva zāle (mūsdienās šādas vietas tiek vērtētas kā ļoti dabiskas un bioloģiski vērtīgas). Tāpat zemturu sarunās minēts, ka lai arī Toras upītei esot pietiekošs kritums, tomēr tā bijusi stipri pieaugusi krūmiem, līkumaina, ūdens aiztecējis ļoti lēni un tas lielā mērā appludinājis pļavas. Iedzīvotāji sprieda, ka ar minēto pļavu nosusināšanu apkārtējo mežu un jauno zemturu stāvoklis ļoti uzlabotos. Lopkopība uzzeltu, jo tiem siena pļauja iespējama vienīgi šajās pļavās. Tiek minēts, ka nosusināšana izdarāma, vai nu upi iztīrot un padziļinot, vai izrokot kanālu.

1930. gada 24. janvārī izdotais “Valdības Vēstnesis” informē, ka 1929. gada 14. decembrī tā laika Zemkopības ministrs apstiprinājis Toras upes regulēšanas projektu, ko sastādījusi ministrijas kultūrtehniskā daļa un “Stienes–Skultes meliorācijas sa-ba” – viena no biedrībām, kas 30. gados un vēlāk Stienes pagastā risina meliorācijas jautājumus.

Mūsdienu kartogrāfiskās iespējas ļauj uzskatāmi salīdzināt notikumu secību, izmaiņas dažādās vietās, piemēram, upes gultnes pārrakšanas izmaiņas dažādos laika periodos. 20. gs. 20. gadu kartē attēlojas, cik dabiska un līkumaina tolaik bijusi Tora, savukārt LIDAR digitālā reljefa modeļa dati mūsdienu kartē nekļūdīgi iezīmē vēsturisko (bijušo) Toras gultni, kas vietām saplūst/pārklājas ar esošo gultnes novietojumu.

Kā iepirka Toras upes taisnošanas darbus

Toras upes taisnošanas darbi tika iepirkti un notika vismaz 2 cēlienos. Tā laika izsoles informācija ļauj secināt, ka Toras upe taisnota vismaz 13 tekošo kilometru garumā (~70 % no upes kopgaruma mūsdienās).

• gada 14. augustā Zemkopības ministrijas Meliorācijas departamentā notika pirmais darbu iepirkums: Valmieras-Rīgas apr. Stienes, Skultes u. c. pag. Taras upītes (no posma 1–30) regulēšanas darbi 7 505 tek. m garumā ar 26 187 m³ tilpuma. Darbi tika novērtēti par Ls 9,549.
• gadā, 27. augustā notika otrais darbu iepirkums: Valmieras-Rīgas apr. Stienes, Skultes u. c. pag. Taras upītes (no posma 30–40) regulēšanas darbi 5 055 tek. m garumā ar 19 422 m³ tilpuma un 31 pāra mietu iedzīšanas darbi. Darbi tika novērtēti par Ls 11,632.

Iepērkamo darbu izsoles notika Zemkopības ministrijas Zemes ierīcības departamenta Saimniecības daļas telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 31.

Kad Tora tika regulēta, tās tuvumā esošo māju īpašniekiem, kuri bija meliorācijas “Skultes-Stienes meliorācijas sab-as” biedri, bija jāpiedalās meliorācijas darbu veikšanā un arī rezultāta uzturēšanā.

Mūsdienīgi risinājumi ūdens kvalitātes uzlabošanai

Upju taisnošana visbiežāk tika veikta ar mērķi paplašināt lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamo zemju platības, lai tās padarītu piemērotākas kultūraugu un meža audzēšanai, paātrinot ūdens novadīšanu. Tomēr taisnošana ir kardināls un risinājums, kas samazina upes dabisko spēju pašai attīrīties. 

Taisnotos upju posmus iespējams dabiskot un tādējādi uzlabot tajos bioloģisko daudzveidību: izvietojot dažādus gultnes elementus, piemēram, akmeņu krāvumu, smilts, grants uzbērumus u.tml., ierīkojot buferjoslas gar ūdenstecēm, samazinot slāpekļa mēslojuma lietošanu, ierīkojot dažādus sedimentācijas dīķus un kontrolētu drenāžu, kā arī plūsmu regulējošās caurules, virszemes filtrācijas platības.

Daļu minēto risinājumu var aplūkot Toras upes demonstrāciju teritorijā. Šeit AS “Latvijas valsts meži” projekta “LIFE GoodWater IP” ietvaros izbūvējusi vairākus videi draudzīgus zilās infrastruktūras risinājumus. Uz esošajiem meliorācijas grāvjiem izbūvēti trīs sedimentācijas baseini, kas dabiski palēlina ūdens plūsmu un vienlaikus veicina tajā ieplūdušo nevēlamo sedimentu un organismu nosēšanos baseina gultnē. Viens sedimentācijas baseins savienots ar īpaši projektētu pārgāznes dambi, kas kontrolē maksimālo ūdens plūsmu.