Jaunumi

Zaļā un zilā infrastruktūra labākai ūdens kvalitātei

Foto: Ilze Pauliņa

Lai sasniegtu "LIFE GoodWater IP” projekta vienu no mērķiem – uzlabotu ūdens kvalitāti Aģes upes baseinā un izveidotu demonstrējumu teritoriju, kur sabiedrība un speciālisti varēs iepazīties ar izmantotajiem risinājumiem ūdens kvalitātes uzlabošanai meža zemēs –, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Aģē ietekošajā regulētajā Toras upē un tās aizsargjoslā izmantos dažādus dabai draudzīgus zaļās un zilās infrastruktūras risinājumus.

Darbu teritoriju 26. oktobrī "LIFE GoodWater IP” starptautiskās konferences ietvaros rīkotajā izbraukuma dienā apmeklēja arī konferences dalībnieki. LVM Rietumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis un LVM meža infrastruktūras speciāliste Madara Zujāne iepazīstināja klātesošos ar šeit jau veiktajiem un vēl plānotajiem darbiem.

Zilā infrastruktūra

Zilā infrastruktūra Aģes upes demonstrējumu teritorijā ir videi draudzīgu elementu izveide iepriekš atjaunotā meža meliorācijas sistēmas platībā. Pirms grāvja ieteces upē šeit tiks izbūvēts pārgāznes dambis, kas kontrolēs maksimālo ūdens plūsmu, un izveidota pusmēness formas nosēdbedre, kas veicinās tajā ieplūdušo nevēlamo sedimentu un organismu nosēšanos tās gultnē, tādējādi attīrot ūdeni. Apmeklētāju vajadzībām uz dambja tiks ierīkota arī kājāmgājēju laipa, kas ļaus tuvāk vērot ierīkotās konstrukcijas, kā arī informācijas stendi, kuros paskaidroti veiktie darbi un to nozīme.

Attēlā: Pārgāznes dambja skice

Attēlā: Pārgāznes dambja un pusmēness formas sedimentācijas baseina  projekta shēma

Tāpat projekta teritorijā plānots izveidot vēl trīs sedimentācijas dīķus jeb nosēdbedres: viena būs standarta risinājums ar gultnes padziļinājumu, otra būs netipiska nosēdbedre pakava formā, kurā ūdens met loku un uzkrājušies sedimenti netiek iznesti, bet trešā nosēdbedre būs pildīta ar šķeldu, kas būs piesārņojuma “ķērājs” un kura ik pa laikam tiks mainīta. Savukārt esošie grāvji, kas jau dabiskojušies, tiks saglabāt bez iejaukšanās.

Attēlā: Pakava formas nosēdbedres piemērs LVM valdījumā esošās zemēs Vidzemē

Zaļās infrastruktūras risinājumi

Toras upes ūdens kvalitāti negatīvi ietekmē arī piesārņojums, ko rada augu barības vielu – slāpekļa un fosfora – ieskalošanās. Lai to mazinātu, nozīmīga loma ir mežu apsaimniekošanai upju piekrastes joslās. Tāpēc Toras krastos LVM pielietos zaļās infrastruktūras risinājumus, kas paredz koku sugu sastāva dažādošanu. Divu kilometru garā Toras upes posmā tiks samazināts egļu daudzums un veicināta lapu koku augšana tiešā upes tuvumā, lai veicinātu lapu koku nobiru nonākšanu upē, kas ir vērtīgas ūdens organismiem. Vispirms tiks izvāktas egles, kuru nobiras ūdeni padara skābāku un ir mazāk vērtīgas ūdens organismiem nekā lapu koku nobiras, pēc tam atsevišķos nogabalos tiks iestādīti ozoli un liepas. Pirmais darbu posms, kas paredz egļu retināšanu un izvākšanu, noritēs 2022./2023. gada ziemā, sasaluma periodā, lai radītie augsnes bojājumi būtu iespējami mazāki. Kad no upes krastiem egles tiks izvāktas, nākamais darbs – augsnes gatavošana – plānots 2023. gadā.

Upes krastos paredzēts stādīt LVM kokaudzētavās izaudzētos ozolu stādus. LVM Rietumvidzemes reģiona Piejūras iecirkņa vecākais mežkopis Jānis Vilde saredz, ka zināmus izaicinājumus varētu radīt platības aizsardzība no dzīvnieku bojājumiem, kā arī pieejamie koku aizsardzības līdzekļi. Projekta gaitā gūtā pieredze nākotnē noteikti noderēs, apsaimniekojot platības, kas robežojas ar ūdenstecēm un ūdenstilpēm.

Tā dēvētā zilā infrastruktūra ir visa veida dabai draudzīgi risinājumi ūdenstecēs un ūdenstilpēs, kas palīdz uzturēt un uzlabot saldūdeņu stāvokli. Zilās infrastruktūras risinājumi var būt ne tikai nosēdbedres, bet arī mākslīgi veidoti akmeņu krāvumi ūdens apskābekļošanai, mākslīgi veidoti risinājumi ūdensteces meandrēšanās veicināšanai, veidoti mitrāji sedimenta nosēdināšanai un citi risinājumi.

Tā dēvētā zaļā infrastruktūra ir salīdzinoši jauna pieeja teritoriju plānošanai un pārvaldībai, kas var palīdzēt saglabāt bioloģisko daudzveidību, kā arī risināt dažādas vides problēmas. Piemēram, uzlabot ūdensobjektu meža aizsargjoslas funkcionalitāti, mērķtiecīgi veidojot vajadzīgu koku sugu sastāvu.

Projekts “LIFE GoodWater IP” tiek īstenots ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas “LIFE” un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Projekta mērķis ir uzlabot riska ūdensobjektu stāvokli Latvijā, īstenojot pasākumus, kas noteikti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos.