Dodoties izzinošā pastaigā kopā ar AS “Latvijas valsts meži” (LVM) speciālistiem, 16. novembrī dabas liegumā “Augstroze” notika noslēdzošais darbu demonstrāciju seminārs, kurā LVM darbinieki iepazīstināja ar triju gadu laikā dabas liegumā veiktajiem lapkoku praulgrauža dzīvotņu un pļavas atjaunošanas darbiem.
Seminārs dabas liegumā “Augstroze” bija šogad piektais LVM rīkotais pasākums populārzinātnisko semināru ciklā, kurā nozares profesionāļi un ikviens interesents tika iepazīstināts ar sugu dzīvotņu un ES nozīmes biotopu atjaunošanas darbiem, ko divu gadu laikā LVM veikusi kopumā 14 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projektā.
Dažādu biotopu atjaunošana visā Latvijā
Līdzīgi profesionālās dabas aizsardzības demonstrāciju semināri šogad notika vēl četrās ĪADT, kur LVM veikusi nozīmīgus biotopu atjaunošanas darbus vēl nebijušā apmērā – 780 ha kopplatībā. Maijā LVM iepazīstināja ar sarežģītajiem 103 ha kopplatībā veiktajiem osu meža atjaunošanas darbiem dabas liegumā “Numernes valnis”, jūnijā interesenti tika iepazīstināti ar pļavu atjaunošanu 103 hektāru kopplatībā aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, savukārt augustā divi demonstrāciju semināri notika dabas liegumā “Užava” un “Ovīši”, kur LVM veikusi Baltijas mērogā apjomīgāko un sarežģītāko mežaino piejūras un pelēko kāpu atjaunošanu 371 ha tvērumā. Visās projekta teritorijās darbu veikšanā uzkrātā pieredze arī turpmāk ļaus sekmīgi īstenot dabisku traucējumu atkarīgu biotopu apsaimniekošanu, kuru saglabāšanā nākotnē cilvēka zinošai līdzdarbībai ir izšķiroša nozīme.
Līdzīgi kā iepriekšējos četros LVM organizētajos darbu demonstrāciju semināros, arī šajā dalībnieki izstaigāja aptuveni 5 kilometrus garu maršrutu, kur atsevišķos pieturas punktos LVM darbinieki stāstīja par paveiktajiem darbiem, skaidrojot to nozīmi un arī daloties darbu gaitā gūtajā pieredzē. Pārstāvot gan profesionālo meža nozares vidi, gan interesentus no tuvākas un tālākas apkārtnes, semināru apmeklēja kopumā 40 dalībnieki: Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts Meža dienesta, Latvijas Meža nozares arodbiedrības pārstāvji, vietējie iedzīvotāji un citi interesenti.
Atjaunotas dabas vērtības un atklāta ainava uz ezeru
Dabas liegums “Augstroze” ir viena no dabas vērtībām bagātākajām teritorijām Vidzemē. Turklāt tā ir viena no retajām vietām Latvijā, kur fiksētas lapkoku praulgrauža dzīvotnes. Tomēr lieguma Lauvaskalnu pussalas vecie ozoli, kurus retā vabole vēl apdzīvo, laika gaitā bija aizauguši ar kokiem un krūmiem, kas radīja nevēlamu noēnojumu, tādējādi apdraudot esošās un potenciālās vaboles dzīvotnes. Tāpēc pussalā vairākos poligonos 12 hektāru kopplatībā bioloģiski vecie un lielie ozoli tika atbrīvoti no aizauguma, lai tos atsegtu saulei. Vienlaikus ar lielo ozolu atēnošanu skatam atklāta arī skaistā ainava uz Augstrozes Lielezeru, ko tagad var vērot, ejot pa pastaigu taku.
“Lauvaskalnu pussalā ozolus no aizauguma atbrīvoja gan zāģeri ar rokas benzīna motorzāģiem, gan standarta meža tehnika, kuru vadīja pieredzējuši operatori. Lielākos pārbaudījumus darbu veikšanā sagādāja laikapstākļi – 2022. gada ziemā sals tā arī neiestājās, tāpēc kokmateriālu izvešanai izmantojām tikai mazo pievešanas tehniku – lai nebojātu zemsedzi, kas nebija sasalusi,” skaidro LVM Rietumvidzemes reģiona mežizstrādes vadītājs Ģirts Vēveris.
Skaidrojot dabas lieguma teritorijā veiktos praulgrauža dzīvotnes atjaunošanas darbus un aicinot iemūžināt fotogrāfijā no jauna atklāto skaisto skatu, pussalas takas sākumposmā uzstādīts informatīvais stends, bet tālāk uz pussalas – grozāms ainavas rāmis.
Tāpat semināra dalībnieki apmeklēja LVM atjaunoto pļavu netālu no Augstrozes pilskalna. Šeit pļava atjaunota 3 hektāru platībā. Darbu gaitā pļavas platība atbrīvota no liekā aizauguma, izcērtot kokus un krūmus. Saglabāti lielākie koki un to grupas, kā arī atsevišķi krūmi. Viens no šādiem lielajiem kokiem, līdzīgi kā vairāki lielie ozoli Lauvaskalnu pussalā, ir īpaši izteiksmīgs – ozols ar daudziem, sevišķi izlocītiem zariem.
Vēlāk no aizauguma atbrīvotajā platībā frēzēti celmi, lai pļavu varētu apsaimniekot un samazinātu kokaugu atvašu augšanu. Frēzēšanas gaitā uzirdinātā zemsedze sekmēs arī pļavu augāja atjaunošanos no augsnē esošās sēklu bāzes. Frēzēšanas laikā pļavas platībā tika atrasti daudzi liela izmēra akmeņi, kas darbu gaitu gan apgrūtināja, bet tagad sakrauti kaudzēs un kalpo kā lokāls ainavas elements. Atjaunoto pļavu turpmākai uzturēšanai viens no piemērotākajiem risinājumiem nākotnē būtu ganīšana. Vēsturiskā informācija, arī 20.gs. 40. gadu karšu dati, liecina, ka konkrētajā teritorijā arī pirms simt gadiem bijušas apsaimniekotas, atklātas pļavas. Ar vēsturisko karti un veikto darbu skaidrojumu ikviens var iepazīties arī pie pļavas uzstādītajā informatīvajā stendā.
Dabas liegums “Augstroze” ir viena no 14 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kur LVM līdz 2023. gada nogalei KHZ-SAM projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” ietvaros uzlabo un atjauno gan ES nozīmes biotopus, gan sekmē piemērotus apstākļus aizsargājamu sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai.