Jaunumi

Demonstrāciju semināros iepazīst LVM veiktos kāpu atjaunošanas darbus

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) divu gadu laikā veikusi apjomīgus piejūras kāpu atjaunošanas darbus trijos dabas liegumos 373 hektāru kopplatībā. Augusta vidū ikvienam interesentam bija iespēja piedalīties izzinošās pastaigās, lai klātienē redzētu paveikto, uzzinātu par veiktajiem darbiem, to nozīmi un tuvāk iepazītu arī piejūras kāpu biotopus un tajos sastopamās dabas vērtības.

Abos demonstrāciju semināros kopumā piedalījās gandrīz simt dalībnieku, pārstāvot vietējos iedzīvotājus, darbos iesaistītos speciālistus un institūcijas, meža nozares profesionāļus, kā arī citus interesentus.

Kāpu biotopu speciāliste, LVM valdes locekle Ieva Rove klātesošajiem vairāk pastāstīja par  kāpu veidošanās procesu un izskaidroja, kāpēc veiktie darbi kāpām vajadzīgi: “Šie ir traucējumu atkarīgi biotopi – tas nozīmē, ka tie nevar pastāvēt bez vēja un uguns darbības un regulāriem traucējumiem zemsedzē. Pelēkajām kāpām jābūt atklātām, lai koki neaiztur vēju un tas var veidot piejūras kāpām tik nepieciešamās izpūstas platības, kurās savukārt dzīvot retām un aizsargājamām sugām. Ja šo traucējumu trūkst, augsne bagātinās, unikālās pelēkās kāpas aizaug un pārvēršas par mežu. Arī mežainajām piejūras kāpām vajadzīgs vējš un uguns – lai vairotos mirusī koksne un veidotos atklāti smilts laukumi, kuros iesēties retajām saulmīļu sugām. Teritorijas, kurās darbi veikti, kāpas bija jau teju aizaugušas, tāpēc ieguldīts liels darbs to atbrīvošanai no kokiem un krūmiem. Pēc darbu noslēguma vēl piecus gadus veiksim monitoringu, lai novērtētu darbu sekmes un lemtu par nepieciešamību konkrētus darbus atkārtot.”

Demonstrāciju semināri dabas liegumos "Ovīši" un "Užava"

  Atvērt galeriju 

Ar darbiem un tehniku atdarina dabiskos traucējumus

Trijos dabas liegumos – “Ances purvi un meži”, “Užava” un “Ovīši” – LVM atjaunojusi Baltijas jūras piekrastei raksturīgos kāpu biotopus – mežainās piejūras kāpas un pelēkās kāpas, kas, iztrūkstot tām nepieciešamajiem dabiskajiem traucējumiem, laika gaitā bija aizaugušas ar kokiem un krūmiem. Kāpām pakāpeniski aizaugot, izzūd arī dažādām, tikai piejūrā dzīvojošām augu un dzīvnieku sugām nepieciešamie dzīves apstākļi. Kāpi atjaunošanas darbi ilga kopumā divus gadus un daļā platību ilgs vēl līdz šī gada beigām.

Senāk, pirms aptuveni 100 gadiem, Ziemeļkurzemes piekrastes kāpās dabiskos traucējumus nodrošināja un atklātas platības veidoja arī aktīva vietējo iedzīvotāju saimniekošana – piejūras zveja pelēkajās kāpās un lopu ganīšana mežainajās piejūras kāpās neļāva tām aizaugt. Kāpu atjaunošanai izvelēti biotehniskie pasākumi, kas savā ziņā imitē dabiskos un cilvēka saimniekošanas gaitā radītos traucējumus. Darbi visos posmos tika rūpīgi plānoti – sākotnēji saskaņoti ar visām atbildīgajām institūcijām, bet jau īstenošanas gaitā veikti kāpu biotopu speciālista uzraudzībā.

Atjauno pelēkās kāpas un ainavu

Dabas liegumā “Užava” ir viena no plašākajām pelēkajām kāpām Latvijā – te koncentrējas teju 44 % no visas šīs Latvijā sastopamās dabas vērtības. Šeit arī veikti plašākie pelēko kāpu atjaunošanas darbi – 50 hektāru kopplatībā. Dabas liegumā “Ovīši” pelēkās kāpas atjaunotas 18 hektāru platībā.

Pelēko kāpu aizaugšana rada būtisku apdraudējumu īpaši retām augu sugām, kuru dzīvesvieta ir vien šaura josla gar jūras krastu. Aizaugums ne vien rada nevēlamu noēnojumu, bet arī bagātina kāpām un retajām sugām nepieciešamo nabadzīgo smilts substrātu ar barības vielām. Tāpēc vispirms darbu teritorijas atbrīvotas no aizauguma – priedēm un krūmiem, atjaunojot atklātas platības. Saglabātas smiltīs ieputinātās, bioloģiski vecās un lielās priedes un to grupas, kadiķi, kā arī citi kāpām piederīgās parkveida ainavas struktūru elementi. Vienlaikus ar kāpu atbrīvošanu no aizauguma atjaunota arī Latvijas piejūrai raksturīgā ainava. Savukārt zari, kas radušies darbu gaitā, savākti kaudzēs. Daļa no tiem kontrolēti sadedzināta uz vietas, sadedzinot liekās barības vielas un atsedzot atklātu smilti. Savukārt otra daļa izvesta tālākai pārstrādei kurināmajā šķeldā.

Lielā apjoma un darbu specifikas dēļ mežizstrādes darbi kāpās lielākoties tika veikti ar meža tehnikas palīdzību.

Demonstrāciju semināros pieredzē dalījās LVM Ziemeļkurzemes reģiona mežizstrādes vadītājs Lauris Gumskis: “Pirmo reizi strādājām kāpu zonā tik tuvu jūrai. Bija jāņem vērā gan izteiksmīgais reljefs vienā no darbu teritorijām – “Ovīšos” –, gan smalkās kāpu smiltis, kas apgrūtinājušas tehnikas pārvietošanos. Darbus iepriekš rūpīgi plānojām, lai izveidotu drošus un efektīvus tehnoloģiskos koridorus. Darbu teritorijas vairākkārt apmeklējām kopā ar pakalpojuma sniedzēju un kāpu biotopu speciālistu, lai darbu veicējiem būtu pilnīga izpratne par darba uzdevumu un šeit esošajām dabas vērtībām, kas jāsaglabā.”

Vairāk saules mežainajās piejūras kāpās

Baltijas jūras Ziemeļkurzemes piekrastē sastopamas vienas no lielākajām mežaino piejūras kāpu vienlaidus platībām Latvijā. Arī šīm kāpām nepieciešami dabiskie traucējumi – vēja darbība, uguns vai regulāri traucējumi zemsedzē, kas uztur atklātus smilts laukumus.  Traucējumiem iztrūkstot, arī mežainās piejūras kāpas, līdzīgi kā pelēkās, aizaug, un izzūd dažādām augu un dzīvnieku sugām nepieciešamie dzīves apstākļi. Tāpēc viendabīgās kokaudzēs mērķtiecīgi veidoti atvērumi, retināts pamežs un paauga, samazinot noēnojumu. Saulei atsegtas bioloģiski vecās un lielās priedes, ap tam izcērtot nevēlamo apaugumu. Tāpat mērķtiecīgi veicināta mirušās koksnes vairošanās, daļu stumbru atstājot uz vietas mežā, kas būs mājvieta un barošanās vieta šeit mītošajiem bezmugurkaulniekiem, sūnām, ķērpjiem un sēnēm.

Biotopa atjaunošanai nozīmīga bija koku stumbru un zaru dedzināšana uz vietas, jo tādējādi tiek samazinātas kāpām liekās barības vielas un atjaunoti nepieciešamie atsegtie smilts laukumi.

“Dedzināšanas darbus būtiski ietekmēja laikapstākļi, jo lietus, sniegs un vējš apgrūtināja ugunskuru dedzināšanu. Tāpēc pakalpojumu sniedzēji dedzināšanai izmantoja katru brīdi, kad vien laikapstākļi ļāva. Tāpat mežkopības darbinieku uzdevums šajās teritorijās bija izcirst mazākos kokus un krūmus, veikt ciršanas atlieku savākšanu un izvešanu,” skaidro LVM Ziemeļkurzemes reģiona mežkopības vadītājs Lauris Ķemlers.

Vēstures mantojums

Dabas liegumi “Užava” un “Ovīši”, kuros notika demonstrāciju semināri, ir cieši saistīti ar vēsturiskiem notikumiem, kas ietekmējuši arī pašreizējo biotopu stāvokli. Tāpēc veikto darbu skaidrojumus izzinošajās pastaigās papildināja vēsturiskā informācija. Latvijas valsts mežzinātnes institūta vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa vairāk pastāstīja par kāpu apstādīšanu pirms 100 gadiem, kad vietējie iedzīvotāji šādi centās apturēt kāpu kustību. Kāpu apstādīšana izskaidro arī to, kāpēc koki kāpās aug tik biezi un būtībā arī pašreizējā ainava ir lielā mērā cilvēku veidota. Tāpat abu šo dabas liegumu teritorija ir cieši saistīta ar militāro vēsturi, jo tās ilgstoši bijušas armijas apsardzības zonā. Valsts robežas aizsardzības patruļas 20. gs. vidū nodrošināja regulārus traucējumus un daļēji atklātu kāpu platību uzturēšanu. Par vēstures notikumiem un laika liecībām darbu teritorijās semināru dalībniekiem stāstīja Ventspils Brīvdabas muzeja filiāles vadītājs, vēsturnieks Artūrs Tukišs.

Rudens pusē LVM iepazīstinās ar veiktajiem pļavu atjaunošanas darbiem un lapkoku praulgrauzim nepieciešamo bioloģiski veco ozolu atbrīvošanu no vainagos ieaugušajiem kokiem dabas liegumā “Augstroze”. Informācija par šo demonstrāciju semināru, tuvojoties norises laikam, būs publicēta LVM tīmekļvietnē.

Dabas liegumi “Ances purvi un meži”, “Ovīši” un “Užava” ir trīs no 14 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kur LVM līdz 2023. gada nogalei Eiropas Savienības līdzfinansēta Kohēzijas fonda projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” (Nr.5.4.3.0/20/I/001) ietvaros uzlabo un atjauno dažādus ES nozīmes biotopus un nozīmīgu sugu dzīvotnes.