Jaunumi

Izbūvēti aizsprosti Kreiču purva hidroloģiskā režīma atveseļošanai

Natura 2000 teritorijā dabas liegumā “Kreiču purvs” AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pabeigusi septiņu aizsprostu izbūvi, kas ir daļa no Kreiču purva un tam piegulošo purvaino mežu atveseļošanas pasākumu kompleksa. Hidroloģijas režīma optimizēšanas mērķis, līdztekus aizauguma retināšanai purvainajos mežos vai pilnīgai koku izciršanai degradētajos augstajos purvos, ir atjaunot purvu, purvaino mežu un padarīt purvu piemērotu šeit mītošajam mednim.

Līdzīgi kā daudzi citi, arī Kreiču purvs pagājušajā gadsimtā tika meliorēts, vietām purvā tikusi iegūta kūdra un susināšanas ietekmē gadu gaitā tas aizaudzis, samazinot purva bioloģisko vērtību. Augstā purva augsnei jābūt pastāvīgi piesātinātai ar ūdeni, taču senāk raktie grāvji ir veicinājuši ūdens paātrinātu noplūdi.

Izbūvēto aizsprostu mērķis ir mazināt ūdens noplūdi no augstā purva, jo tā pastāvēšanas nozīmīgākais faktors ir paaugstināts ūdens līmenis un kūdras veidošanās. Tikai pie pastāvīga un pietiekama ūdens režīma tiek nodrošināti augstajam purvam raksturīgo sugu dzīves apstākļi un procesi.

Izbūvētie aizsprosti kavē ūdens aizteci no purva un tādējādi purvā saglabājas nepieciešamais mitruma līmenis. Aizsprosti būvēti tā, lai tie būtu platāki par paša grāvja gultni – tas sekmē ūdens pilnīgāku noturēšanu grāvī iespējami ilgākā laika periodā. Katrs aizsprosts ir aptuveni 6 metrus plats.

Aizsprostu izbūvei izvēlēts pagājušajā gadsimtā raktais meliorācijas grāvis. Lai arī laika gaitā tas bija aizaudzis, arvien bija redzama grāvja ieplaka, pa kuru sniega ūdeņi pavasaros tomēr turpinājuši plūst.

Visi darbi Kreiču purvā ir saskaņoti ar Dabas aizsardzības pārvaldi, notiek saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu un LVM vecākā vides eksperta Uģa Bergmaņa uzraudzībā.

“Optimāla ūdens režīma atjaunošana uzlabos purva stāvokli, kas savukārt nodrošinās labākus dzīves apstākļus purvā sastopamajam īpaši aizsargājamam putnam – mednim. Mednim nozīmīgākie barības augi ir mellenes, zilenes, pavasarī – spilves, kurām vajadzīgs noteikts mitruma un gaismas daudzums. Ja šo augu dabiskie dzīves apstākļi ir ietekmēti, tad arī mednim vajadzīgā barība nav pietiekamā daudzumā.

Aizsprostu izbūves darbus veica pieredzējis un prasmīgs traktortehnikas operators, viņš grāvja malas virs aizsprosta arī pielīdzinājis un pieblietējis, lai aizsprosts būtu aptuveni 30–50 cm augstāks par grāvja malām, jo ar laiku kūdra sēdīsies. Risinājums izvēlēts, lai pēc kūdras nosēšanās aizsprosta virsma būtu vienāda ar grāvja malām, kas savukārt nodrošinās ūdens noturēšanu,” skaidro U. Bergmanis.

Lai mitrajā teritorijā būtu iespējama darbu veikšana ar traktortehniku, LVM speciālisti izveidoja speciālus pārvietošanās ceļus un apgriešanās vietas, tos izklājos ar koksnes materiāliem. Tāpat darbi veikti ar traktortehniku, kas ir vieglāka par ierasto, aprīkota ar platām kāpurķēdēm un līdz ar to nodrošina saudzīgu pārvietošanos purva vidē.

Ogotājiem un sēņotājiem jāpievērš uzmanība, ka grāvja augštecē rakts materiāls aizsprostu izbūvei un ir izveidojies 1,5 m dziļš padziļinājums, kas pastaigu laikā jāapiet.

Daļa no apjomīgiem darbiem

Šī gada janvārī LVM noslēdza pirmo nozīmīgo darbu posmu Kreiču purva atjaunošanai, 61 hektāra kopplatībā veicot mežizstrādes darbus īpaši sarežģītos apstākļos. Mazjaudas tehnika, kas ir vieglāka par ierasto, strādāja purvā, kur kūdras slāņa biezums sasniedza pat 4 metrus. Nestspējas nodrošināšanai purvs tika izklāts ar teritorijā iegūtajiem kokmateriāliem. Šajā darbu etapā, samazinot koku daudzumu, tika dažādotas purvaino mežu struktūras un atjaunota atklāta augstā purva platība, kas samazina ūdens iztvaikošanu no mitruma atkarīgajiem mežu un purvu biotopiem.

LVM līdz 2023. gada nogalei kopumā 14 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) uzlabo un atjauno gan ES nozīmes biotopus, gan sekmē piemērotus apstākļus aizsargājamu sugu dzīvotņu ilgtspējīgai pastāvēšanai. Dažādi biotehniskie pasākumi “Kreiču purvā” un vēl 13 ĪADT tiek veikti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Nr.5.4.3.0/20/I/001 “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” ietvaros. Projekta vadošais partneris ir Dabas aizsardzības pārvalde.