Jaunumi

Šovasar jau uzziedējušas LVM atjaunotās parkveida pļavas “Ziemeļgaujā”

Lielziedu vīgrieze, dzirkstelīte, sarkanā auzene, šaurlapu skarene un citi dabisko pļavu augi, kuri jūnija vidū uzziedēja aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, apliecina, ka AS “Latvijas valsts meži” (LVM) veiktie pļavu atjaunošanas darbi ir sekmīgi. Kopumā visā Eiropā reti sastopamā biotopa – dabisko zālāju – atjaunošanu LVM veic 142 hektāru kopplatībā piecās vietās Latvijā, taču lielākais atjaunošanas apjoms, vairāk nekā 100 hektāri, veikts “Ziemeļgaujas” teritorijā.

Vietās, kur “Ziemeļgaujā” veikta dabisko zālāju atjaunošana, jau senāk bijušas plašas parkveida pļavas, bet pēdējo 70 gadu laikā dažādu apstākļu ietekmē pļavas vairs netika uzturētas un tās teju pilnībā bija aizaugušas, radot nelabvēlīgus apstākļus šeit mītošajām parkveida dzīvotnei raksturīgajām sugām un būtiski mainot ainavu. Darbu platības vispirms atbrīvotas no aizauguma, izcērtot kokus un krūmus, tādējādi atbrīvojot arī vecos un lielos ozolus, kas ir ne vien nozīmīga mājvieta retām un aizsargājamām sugām, bet arī būtisks ainavas elements. Darbu gaitā saglabāti jaunāki kociņi – nākotnes parkveida ainavas elementi. LVM Austrumvidzemes reģiona mežizstrādes vadītājs Vilnis Svīķis stāsta, ka platību atbrīvošana no aizauguma prasījusi arī augstas prasmes no meža mašīnu operatoru puses, jo saglabājamo un saudzējamo vērtību šai teritorijā bija daudz un operatoriem bija jāstrādā ar sevišķu piesardzību un augstu atbildību. Pēc mežizstrādes veikšanas savācot zarus, tika iegūta enerģētiskā koksne 17 000 kubikmetru apjomā, kas nodota pārstrādei šķeldas ražošanai.

Vēlāk frēzēti celmi, lai pļavu varētu apsaimniekot un sekmētu pļavu augāja atjaunošanos no tām sēklām, kas vēl saglabājušās augsnē no laika, kad pļavas tikušas apsaimniekotas un ziedējušas.

“Frēzēšana un ciršanas atlieku vākšana bija lielākie mežkopības darbi šajā teritorijā. Tāpat ievērojamā apjomā nodrošinājām atstāto koku aizsardzību pret bebru bojājumiem – ar īpašiem sietiem līdz šim esam apjozuši 700 kokus,” stāsta LVM Austrumvidzemes mežkopības vadītājs Arnis Čams.

Ne mežizstrādes, ne ari mežkopības darbi zālāju atjaunošanai nebūtu iespējami, ja netiktu nodrošināta atbilstoša piekļuves infrastruktūra. Ņemot vērā, ka teritorija ir applūstoša, piekļuves bija jāplāno īpaši rūpīgi.

“Lai nodrošinātu piekļuvi darbu platībām un atvieglotu iesaistītās tehnikas pārvietošanos, atjaunojām esošo ceļu segumu, gan ieklājām jaunu pagaidu koka vairogu brauktuvi un pastiprinājām arī divus apgriešanās laukumus. Ceļu atjaunošanai tika izmantotas dolomīta šķembas – piemērots materiāls applūstošām teritorijām, jo ir noturīgāks par granti, kas plūdu laikā varētu tikt saskalota pļavās,” skaidro LVM Vidzemes reģiona infrastruktūras speciālists Jānis Mālkalns.

“Ziemeļgaujas” atjaunotās pļavas jau uzziedējušas, tomēr jārēķinās, ka pļavu atjaunošanās ir samērā ilgstošs process – tas var prasīt piecus gadus un vairāk, līdz ieraugām pirmo zaļojošo un ziedošo pļavu tajā vietā, kur tā ilgstoši nav bijusi. Labākas perspektīvas ir vietās, kur tuvumā jau ir līdzīgi zālāji. Augu sēklām ir unikāla īpašība – esot zem zemas, tās gadiem ilgi var saglabāt savu dīgtspēju līdz brīdim, kad ir piemēroti apstākļi.

“Vērtējot darbu sekmes “Ziemeļgaujā”, varam novērot ziedam vairākas dabiskiem zālājiem raksturīgas augu sugas, kas acīmredzami saglabājušās no sēklu bankas, piemēram, lielziedu vīgriezi. Tāpat uzziedējušas graudzāles, kas būtībā veido pļavu pamatu un bez kā pļavās nebūtu velēnas un neveidotos vajadzīgie apstākļi arī pļavām raksturīgajām ziedošajām puķēm.  Lai veidotos kārtīga un skaista pļava, pamatā jābūt graudzālēm un grīšļiem. Darbu teritorijās jau tagad varam novērot vairāku sugu graudzāles, kas apliecina, ka darbi iesākti sekmīgi un notiek pļavas atjaunošanās,” skaidro LVM vecākā vides eksperte Ilze Kukāre.

Atjaunoto pļavu platības turpina atjaunot liellopu ganāmpulks – tas kavē atvašu augšanu un nodrošina pļavu augu sēklu dabisku izplatīšanos un dīgšanu.

Jūnija vidū “Ziemeļgaujā” notika izzinoša pastaiga, kuras laikā darbos iesaistītie LVM speciālisti stāstīja par veiktajiem darbiem un to nozīmi pļavu atjaunošanā.

Šogad notiks vēl vairākas līdzīgas izzinoša pastaigas: 11. un 18. augustā LVM Ziemeļkurzemes reģionā dabas liegumā “Užava” un “Ovīši”, kad LVM iepazīstinās ar veiktajiem darbiem kāpu biotopu dažādošanā, savukārt septembrī/oktobrī – dabas liegumā “Augstroze”, kad LVM iepazīstinās ar veiktajiem pļavu atjaunošanas darbiem un lapkoku praulgrauzim nepieciešamo bioloģiski veco ozolu atbrīvošanu no vainagos ieaugušajiem kokiem. Informācija par šiem demonstrāciju semināriem būs publicēta LVM tīmekļvietnē.

Apjomīgos dabisko pļavu atjaunošanas darbus LVM veic Eiropas Savienības līdzfinansēta Kohēzijas fonda projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” (Nr.5.4.3.0/20/I/001) ietvaros.