Jaunumi

LVM noslēdzis otro darbu cēlienu ES nozīmes biotopu un nozīmīgu sugu dzīvotņu atjaunošanas darbos

Līdz ar putnu ligzdošanas laika sākumu, noslēdzies otrais darbu cēliens vērienīgajos Eiropas Savienības nozīmes (ES) biotopu un aizsargājamu sugu dzīvotņu atjaunošanas un uzlabošanas darbos, ko AS “Latvijas valsts meži” (LVM) veic kopumā 778 hektāru kopplatībā 13 ES nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) Natura2000 un vienā mikroliegumā. Dažās teritorijās darbi jau pabeigti, bet citviet tie turpināsies vēl līdz šī gada beigām.

“Kopš pagājušā gada aprīļa, kad noslēdzās pirmais darbu cēliens, aktīvi esam strādājuši visās darbu teritorijās. Kopumā darbi veikti atbilstoši laika grafikam. Daudzviet šī gada laikā saskārāmies arī ar sarežģītām situācijām, ko radīja darbam nepiemēroti laikapstākļi. Tāpat turpinājām risināt piekļuves nodrošināšanu teritorijām. Piemēram, darbu veikšanai Kreiču purvā upes šķērsošanai bija jāizveido pagaidu tilts – upē ieklāja cauruļu saišķi, kas tika pārsegts ar kokiem un zariem divās joslās, tādējādi nodrošinot arī ūdens caurplūdumu. Lielākajā daļā teritoriju jau tagad var redzēt veikto darbu labvēlīgo ietekmi uz dažādām vides vērtībām,” stāsta LVM vides projektu vadītāja Ieva Rove.

4. aprīlī Liepājas un Tosmares palieņu zālāju atjaunošanas platībās, kur darbus veic projekta vadošais partneris, Dabas aizsardzības pārvalde, notika projekta uzraudzības grupas sanāksme, kuras laikā tika izvērtēti līdz šim projektā paveiktie darbi.

“Lai arī šīs ziemas darbu sezona bija smaga un kontrastu pilna – no dziļiem sniegiem līdz pat vairākkārtējiem ziemas paliem, biotopu atjaunošanas darbi noritēja teju pilnīgi visās darbu izpildes vietās, kas projektā kopumā sasniedz 1780 hektāru lielu platību. Šī bija sezona, kad pēc rūpīgas plānošanas darbi tika uzsākti arī vissarežģītākajās vietās, un te ir jāatzīmē tieši mūsu partnera – LVM veikums gan vērienīgajā Kreiču purva atjaunošanā, gan veiktos apjomīgos darbus pelēko kāpu atjaunošanā Kurzemes piekrastē. Nevaram nepieminēt arī projekta ieguldījumu Latvijā strauji izzūdošas dabas vērtības - pļavu atjaunošanā. Projektā mums ir iekļautas vairākas Natura 2000 teritorijas, kurās strādājam tikai ar zālāju biotopu atjaunošanu, piemēram, dabas parkos “Abavas senleja” un “Engures ezers”, dabas liegumos “Lielupes palienes pļavas”, “Randu pļavas”, “Tosmare”. Bet lielākās pļavu atjaunošanas platības atrodas dabas liegumā “Liepājas ezers”, kur ap 100 hektāru palieņu zālāju atjaunošanas darbus organizē Dabas aizsardzības pārvalde un otra nozīmīgākā teritorija projektā ir aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja”, kur projekta partneris LVM teju 100 hektāru platībā atjauno Ziemeļgaujai tik raksturīgās parkveida pļavas un ganības”, stāsta projekta vadošā partnera, Dabas aizsardzības pārvaldes, projekta vadītāja Inga Hoņavko.

Kāpu atjaunošana – vēl nebijušā apjomā

Vieni no apjomīgākajiem darbiem veikti LVM Ziemeļkurzemes reģionā, kur tiek dažādotas mežainās piejūras kāpas un atjaunotas pelēkās kāpas trijās Natura2000 teritorijās: dabas liegumā “Ances purvi un meži”, “Užava” un “Ovīši”. 

Kāpas Ziemeļkurzemē ir lielākās darbu teritorijas projektā un kopumā lielākās platības Latvijā, kādās jebkad veikta sarežģītā piejūras kāpu atjaunošana. 

Mežaino piejūras kāpu dažādošanas darbi “Ances purvos un mežos” 75 hektāros un pelēko kāpu atjaunošanas darbi “Ovīšos” 18 hektāru platībā jau pilnībā pabeigti.

“Ances purvos un mežos” sekmīgi izveidoti atvērumi un vairota mirusī koksne. Veiktie apsaimniekošanas pasākumi potenciāli ir uzlabojuši vairākām īpaši aizsargājamām sugām piemērotu dzīvotņu sastopamību teritorijā.

Arī “Ances purvos un mežos” lielākie izaicinājumi bija saistīti ar darba platību pieejamību, jo darba teritorijā nav stabilu meža ceļu, bija jāizmanto daļēji izbraucamas senas dabiskās brauktuves. Darbus apgrūtināja arī laika apstākļi – dziļš sniegs un atkalas, kam sekoja lokāli sezonāli plūdi starpkāpu ieplakās ārpus darbu teritorijās.

Savukārt pelēko kāpu atjaunošana “Ovīšos” tehniski bija īpaša ar objekta izteikto reljefu un smalkajām smiltīm – šiem apstākļiem bija jāpiemērojas arī meža tehnikai, ar ko tika veikta aizauguma samazināšana kāpās.

Sarežģīta un drosmīga purva atjaunošana

Īpaši sarežģītos apstākļos veikti Kreiču purva atjaunošanas darbi Ziemeļlatgales reģionā. Gan pats purvs, gan pārejas josla starp purvu un mežu gadu gaitā meliorācijas ietekmē bija aizaugusi ar blīvu un ūdeni patērējošu mežaudzi, samazinot purva vērtību un radot nepiemērotus apstākļus arī šeit mītošajam īpaši aizsargājamam putnam – mednim. Tāpēc pagājušā gada aktīvo darbu sezonā kopumā 61 hektāru platībā izzāģēts nevēlamais apaugums, darbus veicot virs līdz 4 metru bieza kūdras slāņa. Šādos apstākļos liela nozīme bija piemērotai, īpaši vieglai mežizstrādes tehnikai, kas samazināja tehnikas grimšanas risku un saudzēja purva ekosistēmu. Nestspējas nodrošināšanai papildus bija nepieciešams purvu izklāt arī ar teritorijā iegūtā izņemtā aizauguma stumbriem.

Visu purvā veikto darbu mērķis ir atjaunot purvu un tuvināt to dabiskam stāvoklim. Darbi veikti 61 hektāra platībā, taču kopējā darbu rezultātā labvēlīgi ietekmētā purva platība ir aptuveni 100 hektāru. Lai purvā saglabātu ūdeni, līdz gada beigām uz meliorācijas grāvja 2023.gadā tiks izveidoti septiņi kūdras aizsprosti.

Uzlabota osu mežu struktūra

Apjomīgi darbi veikti arī Latvijā īpaši reti sastopamā  biotopa – skujkoku meži uz osveida reljefa formām – atjaunošanā divās Natura2000 teritorijās – dabas parkā “Driksnas sils” un “Numernes valnis”.  Dabas parkā “Numernes valnis” izcirsti retajām saulmīļu sugām nevēlamie koki un krūmi vairāk nekā 90 hektāru platībā, kā arī veikta pameža un paaugas retināšana un jaunaudžu kopšana. Daļa ciršanas atlieku tika izvesta, bet daļa atstāta uz vietas, lai vasarā zaru kaudzes izžūtu. Rudenī vienu daļu kaudzēs savākto zaru dedzinās uz vietas, lai tādā veidā radītu atklātus, saules apgaismotus laukumus un atsegtu granti, kas nozīmīgi šeit mītošo reto sugu augšanai. Savukārt otra daļa savākto zaru rudenī tiks izvesta, lai sašķeldotu un piegādātu vietējām katlumājām kā kurināmo. Šādi darbi veikti arī “Driksnas silā” 14 hektāru platībā.

Abās vietās darbu gaitā uzlabota gan osu mežu struktūra, gan gaismas apstākļi retajām saulmīļu sugām – meža silpurenei, Ruiša pūķgalvei, smiltāju esparsetei.

Pļavas uzziedēs vēsturiskajās vietās

Nopietns darbs turpinājies arī pie dabisko zālāju jeb pļavu atjaunošanas vietās, kur tās izsenis bijušas, bet laika gaitā, iztrūkstot apsaimniekošanai, aizaugušas. Kopumā šī projekta laikā LVM atjaunos dabiskās pļavas 142 hektāru platībā piecās dažādās Natura2000 teritorijās. Lielākās darbu platības ir aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” – teju 100 hektāri. Pusē teritorijas “Ziemeļgaujā” darbi jau pabeigti un ir uzsākta noganīšana – tur jau sākuši dīgt pirmie augi no augsnē esošās sēklu bāzes, kas raksturīgi bioloģiski vērtīgiem zālājiem. Mazākās platībās darbs pie zālāju atjaunošanas turpinājies arī pārējās teritorijās – dabas liegumos “Ziemeļu purvi”, “Augstroze”, “Melturu sils” un Leigauņu salā “Lubāna mitrājā”.

Labāki apstākļi retām sugām

Gada laikā sekmīgi turpināts darbs arī pie daudzu retu un nozīmīgu sugu dzīvotņu saglabāšanas: rūpēs par lapkoku praulgrauzi Augstrozē ozolu atēnošanai retināta kokaudze 12 hektāru kopplatībā. Dabas liegumā “Sakas grīņi” īpaši aizsargājamās augu sugas grīņa sārtene dzīvotnes uzlabošanai tika veikta paaugas, pameža, krūmu ciršana un dedzināšana 16 hektāru platībā, saglabājot neskartus sertificēta dabas eksperta atzinumā norādītos kokus un citus saglabājamos elementus. Meža silpurenes liegumā pie Gaigalavas sekmīgi veikta nevēlamo koku un krūmu izciršana un priežu retināšana un atzarošana – jau darbu veikšanas darbos bija redzams, ka būtiski uzlabojas apgaismojuma apstākļi.

Līdz 2023. gada beigām LVM kopumā 14 ĪADT veic dažādus biotehniskos pasākumus Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Nr.5.4.3.0/20/I/001 “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” ietvaros. Projekta vadošais partneris ir Dabas aizsardzības pārvalde.