Jaunumi

Vērienīgie pelēko kāpu atjaunošanas darbi jau pusē

Vēl līdz šī gada decembrim AS “Latvijas valsts meži” (LVM) turpinās veikt apjomīgos pelēko kāpu atjaunošanas darbus, kopumā LVM Ziemeļkurzemes reģionā pelēkās kāpas atjaunojot teju 70 hektāru kopplatībā. Veiktie darbi, kas daļā platību jau tuvojas noslēgumam, ir līdz šim Latvijas mērogā vērienīgākais pasākumu kopums šī aizsargājamā un retā Eiropas Savienības prioritārā biotopa atjaunošanai.

“Februāra izskaņā veicām vienu no noslēdzošajiem darbiem pelēko kāpu pilna cikla atjaunošanā – mērķtiecīgi un kontrolēti dedzinājām iepriekš izveidotās zaru kaudzes. Šādi nodedzinājām liekās barības vielas, kas laika gaitā bija uzkrājušās un veicinājušas arī kāpu aizaugšanu. Dedzināto kaudžu vietā būs izveidojušies atklāti smilts laukumi, kurus apspīdēt saulei un kuri ir ļoti nozīmīgi šeit mītošajām retajām saulmīļu sugām,” skaidro kāpu biotopu speciāliste, LVM vides projektu vadītāja Ieva Rove.

Padziļinātās izpētes un plānošanas darbi, kas tika uzsākti 2021. gadā, saskaņoti ar atbildīgajām institūcijām. To gaitā bija jāpārvar vairāki izaicinājumi: piekļuve atjaunojamajām platībām, saudzējot dabas vērtības, kā arī detāla darbu plānošana lauka apstākļos. Vairākas platības bija tik spēcīgi aizaugušas, ka bija nepieciešams īstenot atmežošanu.

“Līdzīgi kā par purvu atjaunošanu, dabas eksperti Latvijā jau vairākas desmitgades spriež par nepieciešamību atjaunot atklātās piejūras kāpas. Praksē LVM veiktie pelēko kāpu atjaunošanas darbi dabas liegumu “Ovīši” un “Užava” teritorijās ir pirmie un apjomīgākie gan vērtējot platību, gan izmantotos kompleksos risinājumus,” turpina Ieva Rove.

Mežizstrādes gaitā atjauno ainavu

Vispirms pelēkās kāpas bija jāatbrīvo no aizauguma – kokiem, krūmiem. Mežizstrādes darbi iepriekš tika rūpīgi plānoti, piemēram, lai izveidotu drošus un efektīvus tehnoloģiskos koridorus, pa kuriem pārvietoties tehnikai. LVM Ziemeļkurzemes Mežizstrādes komanda pirmo reizi strādāja kāpu zonā tik tuvu jūrai: bija jāņem vērā gan izteiksmīgais reljefs vienā no darbu teritorijām – “Ovišos” –, gan smalkās kāpu smiltis, kas apgrūtinājušas tehnikas pārvietošanos. Darbu gaitā saglabātas smiltīs ieputinātās, bioloģiski vecās un lielās priedes un to grupas, kadiķi, kā arī citi parkveida ainavas struktūru elementi. Šie mežizstrādes darbi bija jāveic ar īpašu rūpību, lai nesabojātu saglabājamos kokus.

Jauna pieredze mežkopības darbos

Mežkopības darbinieku uzdevums šajās teritorijās bija izcirst mazākos kokus un krūmus, veikt ciršanas atlieku savākšanu un izvešanu. Daļu ciršanas atlieku tika savāktas kaudzēs un gada pirmajos mēnešos kontrolēti dedzinātas, lai veidotu kāpām vajadzīgos atklātos smilts laukumus. “Ovīšos” dedzināšanas un teritorijas sakopšanas darbi jau noslēgušies, savukārt “Užavā” darbus plānots veikt līdz iestāsies ugunsnedrošais periods un atsākt rudenī pēc ugunsnedrošā perioda beigām. Kopumā abās teritorijās šobrīd mežkopības darbi jau paveikti 37 hektāros no kopumā plānotajiem gandrīz 70 hektāriem.

“Katru gadu mežkopības komanda veic tā saucamo biotopu kopšanu gan pļaujot, lai uzturētu zālājus un tie neaizaugtu ar krūmiem un koku atvasēm, gan atjaunojot purvā rubeņa riesta vietas, nozāģētās priedītes sadedzinot, bet šāda mēroga un sarežģītības kompleksus darbus iepriekš nebijām veikuši, tāpēc visi esam guvuši jaunu pieredzi. Lielākās grūtības sagādāja laikapstākļi, jo lietus un sniegs apgrūtināja ugunskuru dedzināšanu. Pakalpojuma sniedzēji, lai iekļautos darbu termiņos, dedzināšanai izmantoja katru brīdi, kad vien laikapstākļi ļāva,” skaidro LVM Ziemeļkurzemes reģiona mežkopības vadītājs Lauris Ķemlers. 

Visi mežkopības darbi pelēkajās kāpās veikti ar roku darbaspēku. Lai arī pakalpojumu sniedzēju pieejamība un gatavība strādāt sarežģītos apstākļos ir apgrūtināta, uzņēmumam sekmīgi izdevās piesaistīt atbildīgus un drosmīgus pakalpojumu sniedzējus – “Ovīšos” darbus veica Bruno Grunte, bet “Užavā” SIA ”AISA MEŽI”, SIA ”Latliv” un Sia ”Visurīši”.

Pelēko kāpu atjaunošaas darbi nodrošinās arī labvēlīgus dzīves apstākļus retajam un skaistajam pelēko un mežaino piejūras kāpu augam – sarkanajai cefalantērai – savvaļas orhidejai.

Darbi turpinās, to sekmes izvērtē monitoringā

Pelēko kāpu atjaunošanas darbi pilnībā tiks pabeigti 2023. gada laikā. Lai novērtētu veikto darbu sekmes un sekotu līdzi procesiem augājā, atjaunotajās teritorijās tiek īstenoti regulāri novērojumi pēc speciālas metodikas jeb monitorings, kuru īsteno kāpu eksperti. Pelēkās kāpas ir traucējumu atkarīgs biotops, tādēļ arī pēc apjomīgajiem atjaunošanas darbiem nākotnē teritorijā būs nepieciešami mērķtiecīgi traucējumi atklātas ainavas un smilts laukumu uzturēšanai.

Ziemeļkurzemes piekrastē, mērojot ceļu gar Baltijas jūru, jau tagad labi var redzēt vietas, kur kāpas atjaunotas, jo skatam paveras atklāta ainava ar retām priedēm un kadiķiem – tādām jābūt pelēkajām kāpām – atklātām, ar atsegtas smilts laukumiem, ar atsevišķām priedēm un to grupām.

Pelēkās kāpas Natura 2000 teritorijās dabas liegumos “Užava” un “Ovīši”, laika gaitā mazinoties nepieciešamajiem dabiskajiem traucējumiem, bija gandrīz aizaugušas un līdz ar to zudusi gan piejūrai tipiskā ainava, gan dzīves apstākļi dažādām retām un aizsargājamām sugām, kas mīt vien šaurā joslā gar jūru. Augstāka apdzīvotība, piekrastes zveja 20. gs. sākumā un valsts robežas aizsardzības patruļas 20.gs. vidū nodrošināja regulārus traucējumus un daļēji arī atklātu kāpu platību uzturēšanu.

“Ovīši” un “Užava” ir divas no 14 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kur LVM līdz 2023. gada nogalei Eiropas Savienības līdzfinansēta Kohēzijas fonda projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” (Nr.5.4.3.0/20/I/001) ietvaros uzlabo un atjauno dažādus ES nozīmes biotopus un nozīmīgu sugu dzīvotnes.