Jaunumi

LVM iepazīstina ar dabisko pļavu atjaunošanas darbiem aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”

Lai iepazīstinātu ar līdz šim paveikto Natura 2000 teritorijā, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” , kur AS “Latvijas valsts meži” (LVM) veic Eiropā strauji izzūdoša biotopa – parkveida pļavu un ganību – atjaunošanu teju 100 hektāru kopplatībā, 2. septembrī notika izzinoša pastaiga – pirmais projekta LVM demonstrācijas seminārs. Tā laikā pasākuma dalībnieki izstaigāja daļu no atjaunoto zālāju platības, kur veikti nozīmīgi biotehniskie darbi, un uzklausīja speciālistu pieredzi par sarežģīto darbu īstenošanas dažādajiem aspektiem.

Pašlaik “Ziemeļgaujā” darbi veikti vairāk nekā 60 hektāru apjomā: zālājs atbrīvots no aizauguma, izcērtot kokus un krūmus, nozāģētais apaugums un tā atliekas savāktas un izvestas, izlīdzināta zemsedze un frēzēti celmi, lai novērstu kokaugu atvašu augšanu un radītu labākas iespējas atjaunoties zālāja augājam no sēklu bāzes. Kopumā “Ziemeļgaujā” parkveida pļavas ietvaros tiks atjaunotas teju 100 hektāru kopplatībā, kas ir apjomīgs parkveida pļavu atjaunošanas mērogs Latvijā. Darba teritorijā veikti arī nozīmīgi piekļuves ceļu un atbalsta infrastruktūras nodrošināšanas darbi, lai ieplānoto darbu teritorijām varētu piekļūt vajadzīgā tehnika.

“Ziemeļgauja” ir Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija Natura 2000, tāpēc visi biotehniskie pasākumi teritorijā veikti ar īpašu atbildību un saskaņojumiem. Plānojot izcērtamos kokus un krūmus, atstāti bioloģiski vērtīgi jaunāki un vecāki koki, kas veido ainavu un ir nozīmīgas dzīvotnes aizsargājamām sugām. Daļa atēnoto bioloģiski veco lielu dimensiju koku, galvenokārt ozoli, ir dižkoki. Tā, no aizauguma atbrīvojot bioloģiski vecos ozolus, uzlaboti dzīves apstākļi retai un aizsargājamai vaboļu sugai – lapkoku praulgrauzim, kas apdzīvo saules apspīdētus dobumainus kokus.

“Darbu laikā saskārāmies arī ar virkni izaicinājumu, kuru pamatā bija darbu specifika, kas nav tik tieši saistīta ar ierasto mežsaimniecību. Izaicinājumus radīja arī biotopam raksturīgā applūšana – palu laikā Gaujai pārplūstot, veicamie darbi tika ierobežoti vai apturēti, jo meža tehnikai nebija iespējams pārvietoties, vienlaikus darbi bija jāveic noteiktajā laikā ārpus putnu ligzdošanas laika lieguma. Savukārt Gaujas palienēm raksturīgais reljefs būtiski ietekmēja apjomīgos celmu frēzēšanas darbus, kas bija veicami ne vien līdzenās, bet arī samērā stāvās vietās,” skaidro LVM vides projektu vadītāja Ieva Rove.

Parkveida pļavas un ganības ir Latvijā  ļoti reti sastopams biotops – tas aizņem vien 0,02 % valsts teritorijas. Šādās pļavās ir jo īpaši bagāta bioloģiskā daudzveidība un tās ir nozīmīgs Latvijas ainavas elements. Tomēr, ja pļavas netiek apsaimniekotas, tās aizaug ar kokiem un krūmiem. Pirms 100 gadiem “Ziemeļgaujas” apvidus iedzīvotāji lielāko teritorijas daļu izmantoja ganībām, taču pēdējo 70 gadu laikā dažādu apstākļu ietekmē pļavas vairs netika uzturētas un tās teju pilnībā bija pārņēmis mežs, radot nelabvēlīgus apstākļus šeit mītošajām biotopam raksturīgajām sugām un būtiski mainot ainavu.

“Šis projekts ir tieši vērsts uz sugu daudzveidību saglabāšanu ne tikai mežos, bet arī citās ekosistēmās, jo, kā zināms, Latvija ir bagāta ne tikai ar mežiem, bet arī ar purviem un zālājiem, un uzņēmuma “Latvijas valsts meži” iesaiste ir ļoti vērtīga un sniegtais ieguldījums zālāju atjaunošanā ir būtisks. Viens no ieguvumiem, ko ikviens izjutīs šeit, “Ziemeļgaujā”, būs Latvijai tik raksturīgā ainava, varēs redzēt šos skaistos, vecos ozolus, kas pirms tam nebija pamanāmi vai bija ieauguši mežā. Tāpat šeit atjaunotajās pļavās varēs dzīvot un attīstīties apputeksnētāji, nodrošinot apputeksnētāju funkciju arī tuvējās saimniecībās,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks dabas aizsardzības jomā Andris Širovs.

Nākamajā gadā LVM plāno vēl vairākas izzinošas pastaigas, lai iepazīstinātu ar paveiktajiem sugu dzīvotņu un biotopu stāvokļa uzlabošanas darbiem dažādās teritorijās, informācija būs pieejama LVM mājaslapā.

“Ziemeļgauja” ir viena no 14 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kur LVM līdz 2023. gada nogalei Eiropas Savienības līdzfinansēta Kohēzijas fonda projekta “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai” (Nr.5.4.3.0/20/I/001) ietvaros uzlabo un atjauno ES nozīmes biotopus.