Pētījumā noskaidrots, ka sakņu piepe (Heterobasidion spp.) sastopama 40 % analizēto vidēja vecuma parastās priedes audžu. Analizējot sakņu piepes micēlija attīstību priedes celmos, secināts, ka sēnes micēlijs 10 mēnešu laikā saknēs var ieaugt līdz pat 80 cm dziļumam, un jaunās priedes ar sakņu piepi inficējas 3-4 gadus pēc stādīšanas. Celmu augstums ietekmē patogēna micēlija saglabāšanos priedes celmos (ø ~12 cm): 15 cm augstajos celmos ar sakņu piepi bija inficēti 73% sakņu, bet 50 cm augstajos – 40% sakņu.

Četrus gadus pēc inficētu egļu sakņu fragmentu iestrādes augsnē, dzīvotspējīgs sakņu piepes micēlijs tika izdalīts no 28% analizēto sakņu, tajā skaitā maza tilpuma (~50 cm³), sakņu fragmentu. Analizējot sēņu daudzveidību uz egles koksnes mežistrādes atliekām, retas un aizsargājamas sēņu sugas netika atrastas. Retas – aizsargājamas sēņu sugas netika konstatētas arī veicot mazu dimensiju (ø < 10 cm) trupējušas egles koksnes atlieku monitoringu, kas uzsākts 2014. gadā.

Iegūtie dati liecina, ka otra nozīmīgākā trupi izraisošā sēne – celmene (Armillaria spp.), līdzīgi ka Heterobasidion, ir plaši izplatīta egļu audzēs. Turpmākajiem pētījumiem ierīkoti 5 ilgtermiņa parauglaukumi egļu audzēs ar kūdras augsnēm. Lai ierobežotu sakņu piepes primāro izplatību ar sporām, izmantojot Latvijas izcelsmes sēņu izolātus, pārbaudītas 20 lielās pergamentsēnas izolātu īpašības - augšanas ātrums un aizņemtais laukums koksnē. Secināts, ka lielākā daļa analizēto izolātu uzrāda augstākas vai līdzīgas micēlija attīstību raksturojošās vērtības, salīdzinājumā ar Rotstop. Latvijas izcelsmes izolāti labāk attīstās egles koksnē. Laboratorijas un lauka eksperimentos, pārbaudot četru citu celmus kolonizējošo sēņu sugu ietekmi uz sakņu piepi, konstatēts, ka Hypholoma fasciculare jauktā suspensijā ar P. gigantea veicina lielās pergamentsēnes attīstību. Novērtējot pret sakņu piepi antagonistiskās sēnes P. gigantea sporu izdalīšanās intensitāti, secināts, ka P. gigantea aktīvi sporulē arī zemā gaisa temperatūrā (2 - 8 ºC) un izdalīto sporu daudzums novembra – decembra mēnešos ir lielāks salīdzinājumā ar Heterobasidion. Lielā pergamentsēne labāk kolonizē priedes koksni – micēlijam aizņemot vairāk par 7 % no ripas laukuma, sakņu piepes attīstība netika konstatēta; attīstoties dziļāk koksnē, lielās pergamentsēnes micēlijs ierobežo sakņu piepes attīstību.