2021. gadā uzsākts pētījums “Nākotnes fitopatoloģisko risku izpēte”, lai novērtētu invazīvo skuju koku slimību un alkšņu fitoftoras infekcijas izplatību, kā arī veiktu dažādu lapu koku sugu fitopatoloģiskā stāvokļa raksturojumu Latvijā. Pētījuma ietvaros veikts smatagdzaļās krāšņvaboles (Agrilus planipennis) monitorings. Iegūtās zināšanas nepieciešamas, lai apzinātu fitopatoloģiskos riskus un sniegtu rekomendācijas slimību ierobežošanai.

 Pētījuma pirmajā etapā analizēta literatūra par skuju koku slimību un fitoftoras pētījumiem, izstrādāta metodika slimību sastopamības novērtēšanai un monitoringam. Veikts skuju slimību un fitoftoras sastopamības novērtējums.

Apsekotas 160 alkšņu audzes visā Latvijas teritorijā. Simptomātiskie koki novēroti 30,6% audžu. Fitoftoras inficēti alkšņi konstatēti visā valsts teritorijā. Inficētajās audzēs simptomātisko koku īpatsvars vairumā gadījumu bija zem 10% (67% audžu). Stipri inficētas bija 16 audzes (33%), kurās inficēto koku īpatsvars bija 10–43%. Galvenokārt inficēti bija baltalkšņi, bet infekcija novērota arī melnalkšņiem, pat jaunaudzēs.

Apsekotas 165 parastās priedes jaunaudzes (līdz 20 gadu vecumam), kā arī ievākts 51 skuju un čiekuru paraugs no dekoratīvajiem skuju koku stādījumiem. Jaunaudzēs vizuāli novērtēti slimību simptomi un ievākti skuju paraugi no simptomātiskiem kokiem. Konstatēts, ka no invazīvajiem priežu skuju patogēniem visbiežāk sastopamā suga ir Dothistroma septosporum. Diplodia sapinea konstatēta vairākās priežu jaunaudzēs un bieži – dekoratīvajos priežu stādījumos. Savukārt patogēns Lecanosticta acicola konstatēts tikai uz Pinus mugo dekoratīvajos priežu stādījumos.

Veikts bērzu un apšu trupes novērtējums kopšanas un galvenajās cirtēs. Apsekotas 135 cirsmas, tajās novērtēts celmu fitopatoloģiskais stāvoklis; no trupējušiem celmiem ievākti koksnes paraugi trupi izraisošo sēņu izdalīšanai un noteikšanai laboratorijas apstākļos.

Veikta objektu atlase ošu audžu apsekošanai pierobežas zonā ar Baltkrieviju un Krieviju. Izvēlētas sešas audzes, kurās izvietotas logu lamatas un ievākti bezmugurkaulnieku paraugi. 2021. gada krāšņvaboles lidošanas laikā tās klātbūtne netika konstatēta.