2023
17 • 02 • 2023
Pavasara vēstneši: Latvijas rietumdaļā jau zied indīgās zalktenes jeb meža ceriņi
Turpinot vērot pirmās pavasara zīmes dabā, dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis Kurzemes pusē jau sastapis parastās zalktenes (Daphne mezereum), ko nereti dēvē arī par meža ceriņu, zalkšu liepu vai drudža liepu. Ierasti pirmie ziedpumpuri veras marta sākumā vai pat jau februārī, ja ir labvēlīgi meteoroloģiskie laikapstākļi, un tie turpina ziedēt līdz pat maijam. Ikvienam dabā gājējam jāatceras: zalktenes ir indīgas, tāpēc labāk tās neaiztikt.
Kur sastapt un kā atpazīt?
Parastā zalktene ir timēliju dzimtai piederīgs krūms, kas mūsdienās visā valsts teritorijā atrodama diezgan bieži. Augs mājo dažādos mežos – visbiežāk zalktene sastopama ēnainos lapkoku un jauktos mežos, pārsvarā auglīgās, vidēji mitrās vietās.
Lielākoties atrodami atsevišķi augoši parasto zalkteņu krūmi un ne īpaši lielas krūmu grupas. Tiem ir ar iedzelteni pelēcīgu, nedaudz grubuļainu mizu segti tievi stublāji un reti, stāvi, elastīgi zari.
Zalkteņu nelielie, ļoti smaržīgie ziediņi ir koši sārtā krāsā, līdzīgi ceriņa ziediem. Tie sakopoti pa trim līdz pieciem vienkop buķetēs, kas novietotas tieši uz plika stumbra, nobirušo iepriekšējā gada lapu pazares vietās.
Jaunās, ikgadējās zalkteņu lapas, lai gan sāk plaukt diezgan agri, pa īstam aug un pilnīgi izaug tikai pēc ziedu noziedēšanas. Tās veidojas zaru galotnēs, ir lancetveidīgi izstieptas. Tās nepārsniedz desmit centimetru garumu un 2,5 centimetru platumu.
Zalkteņu augļi, tāpat kā ziedi, ir nelieli. Augļi - olveidīgi kauleņi. Sākumā tie ir zaļi un cieti, bet, kad nobriest, top koši sarkani, sulīgi. Kauleņi nogatavojas vasarā – jūlijā, augustā. Katrs slēpj sevī spīdīgu, četrus milimetrus diametrā lielu sēklu.
Skaists, bet indīgs augs
Pat, ja kādam zalkteņu augļi vizuāli šķiet kārdinoši, tie nebūt nav garšīgi. Vien dažu zalktenes augļu, lapu vai ziedu apēšana var radīt smagu saindēšanos. Visbīstamākie ir tieši zalktenes augļi. Tipiskākie saindēšanās simptomi – dedzinoša sajūta mutē un rīklē, siekalošanās, vēdergraizes, vemšana, caureja, mēdz būt galvassāpes, krampji, traucēta sirdsdarbība. Smagākos gadījumos var tikt zaudēta samaņa un, ja savlaicīgi netiek saņemta kvalitatīva medicīniskā palīdzība, arī dzīvība.
Jāuzsver – vērā ņemams indīgums piemīt arī zalktenes mizai, kuras sula jau mazā devā spēj izraisīt cilvēka ādas un gļotādas spēcīgu iekaisumu. Būtisks ādas apsārtums cilvēkam var rasties, vien nolaužot krūma zariņu, bet ja āda ir jutīgāka – var veidoties pat čūlas. Zalktenes sulai nokļūstot acīs, rodas konjunktivīts.
Dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis vērš uzmanību, ka no visām Latvijā savvaļā mītošajām augu sugām apmēram pieci procenti pieskaitāmas indīgajām. Tāpēc visdrošāk par nezināmiem mežā augošajiem augiem ir priecāties ar acīm, nevis tās plūcot vai ēdot.
Lasīt vairāk:
