Klāt vasaras saulgriežu laiks, kad dodamies dabā baudīt gaismas svētkus pār tumsu, rotājamies pļavu ziediem un pieskandinām mežus ar dziesmām. Gada īsākā nakts ir īstais laiks, lai novērtētu Latvijas dabas skaistumu! Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs vēsta, ka šogad svētkos gaidāms ļoti silts un saulains laiks. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) atgādina, ka visā valsts teritorijā ir izsludināts meža ugunsnedrošais periods, tāpēc, atpūšoties mežā, ugunskuru drīkst kurināt tikai tam paredzētajās vietās.
Uzmanīgi ar uguni mežā
Visbiežākie ugunsnelaimju izcelšanās iemesli mežā saistīti ar cilvēku neuzmanīgu rīcību ar uguni. LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks skaidro, ka pat mazākā uguns dzirkst var izraisīt postošu nelaimi.
“Latvijas valsts mežos ir iespēja brīvi pārvietoties, baudīt dabas skaistumu un nakšņot teltīs. Lai atpūta dabā noritētu mierīgi, patvaļīgi veidot ugunskura vietas ir stingri aizliegts. Ja ugunskurs tiek kurināts nepareizi, tas ne vien var izvērsties par mežu ugunsgrēku, bet nopietni apdraud arī tuvumā esošos cilvēkus, kokus, augsni un namīpašumus,” skaidro Edijs Leišavnieks.
LVM ir izveidojusi un regulāri uztur vairāk nekā 300 tūrisma vietas visā Latvijā, kur līdzās īpaši ierīkotajām ugunskura vietām, apmeklētāju drošībai un ērtībām ir izvietoti arī koka soli, nereti arī galdi. Jāatceras, ka pirms došanās prom, ugunskura vieta jāsakopj, jāpārliecinās, ka uguns ir nodzēsta, uzlejot ūdeni. Vairāk par LVM apsaimniekotajām atpūtas vietām uzzini www.mammadaba.lv.
Mežā vietas pietiek, arī nakšņošanai teltīs vai kokos iekārtos šūpultīklos. Ārpus aizsargājamām teritorijām telšu celšana ir atļauta jebkurā meža vietā un laikā. Savukārt kāpās, dabas liegumos un ūdeņu aizsargjoslās apmetni drīkst celt tikai īpaši norādītās vietās. Apmetni vislabāk izveidot pirms tumsas. Noteikti jāturas tālāk no zvēru takām. Lai neapmaldītos un iepazītu mežu skaistumu, izvēloties tīkamāko atpūtas vieta un teltsvietu, aicinām izmantot LVM GEO lietotni.
Iepīt mežu vainagā!
Līgo svētku vainags un tā pīšana ir viena no būtiskākajām latviešu vasaras saulgriežu svētku tradīcijām. Ticējumi vēstī, ka ziedi, pļavas puķes, vārpas, smilgas un viss, kas plūcams un pinams Zāļu dienā – 23. jūnijā, ir apveltīti ar maģisku spēku. Tomēr būtiskākais ir būt atbildīgiem un vainagā pīt zināmus ziedus – āboliņš, madaras, magones, rudzupuķes, pelašķi, jasmīnu ziedi un citi. LVM vecākais meža eksperts Uģis Bergmanis norāda, ka, neskatoties uz to, ka “visa laba Jāņu zāle, kas aug Jāņu vakarā”, tomēr jāatceras par aizsargājamiem augiem, kas aug mūsu mežos un aicina tos sargāt un neizvēlēties Jāņu vainaga rotām. Meži ir bagāti ar smaržojošām vainagu rotām.
Bērzu meijām rotāties
Lai saulgriežu meža burvību ienestu mājās, noder bērzu meijas. Arī šogad valsts mežos bez maksas personīgai lietošanai (pašpatēriņam) drīkst iegūt līdz piecām bērzu meijām, ne garākām par 3 metriem. Bērza meija jānocērt līdz ar zemi.
Bērzu meijas atļauts cirst: meža ceļu malās, stigās, grāvju malās, zem elektrolīnijām, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem, ja tās nepārsniedz 3 metru augstumu.
Aizliegts cirst bērzu meijas jaunaudzēs, izņemot priežu jaunaudzes, kurās drīkst cirst bērzus, kas nomāc jaunaudzē augošās priedes. Liegts cirst arī bērzus, kas garāki par trim metriem, kā arī bērzus, kuru celma diametrs 10 centimetru augstumā virs sakņu kakla pārsniedz 12 centimetrus.
Ja meijas nav paredzētas personīgām vajadzībām vai ir nepieciešamība pēc lielākiem apjomiem, pēc līguma slēgšanas un norēķināšanās, iecirkņa mežkopis ierādīs vietu, kur to var veikt ar vismazāko kaitējumu mežam. Papildu informācija – tuvākajā reģionā.