Daudzi būs pamanījuši, ka daļa no ceļmalā esošām enerģētiskās koksnes krautuvēm jeb tautā sauktām “zaru kaudzēm” ir segtas ar īpašu materiālu. Kādēļ enerģētiskās koksnes krautuves ir jāsedz un kāda nozīme šķeldu ražošanas procesā ir šo krautuvju segšanai – skaidro AS “Latvijas valsts meži” (LVM) šķeldu ražošanas vadītājs Jānis Pētersons.
Palielina enerģētisko vērtību un saglabā izmantojamību
Enerģētiskās koksnes nosegšanas mērķis ir samazināt mitruma procentuālo daudzumu krautuvē pievestai enerģētiskai koksnei, tādējādi palielinot tās enerģētisko vērtību. Krautuves pārsedz ar īpašu, šim mērķim paredzētu materiālu, lai enerģētiskās koksnes glabāšanas un žāvēšanas laikā to neietekmētu lietus ūdens un materiāls uzsūktu krautnēs radušos kondensātu ūdeņus.
Ja enerģētiskajai koksnei mitrumu izdodas samazināt par 1 %, tad šķeldu siltumspēja un reizē arī šķeldu cena palielinās par aptuveni 1,5 %. Šī sakarība parāda enerģētiskās koksnes krautuvju segšanas lietderību.
Vēl krautuves ir svarīgi segt, lai nodrošinātu enerģētiskās koksnes šķeldošanas vienmērību gada griezumā. Ja enerģētiskās koksnes krautuves netiek segtas, tad lietainā rudens periodā bieži izveidojas situācija, kad tehniski nav iespējams veikt enerģētiskās koksnes šķeldošanu pārāk lielā mitruma dēļ. Pārmitrā šķelda nosprosto šķeldotāju un darbu nav iespējams veikt. Līdzīga situācija var izveidoties ziemas periodā, kad krautuvē slapjie skuju koku zari ir savstarpēji piesaluši viens pie otra un ar hidraulisko manipulatoru tos nav iespējams izplēst un ievietot šķeldotājā.
Lai papildus izpētītu enerģētiskās koksnes krautuvju segšanas nosacījumus un lietderību, LVM sadarbojas ar Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta “Silava” zinātniekiem. Interesanti, ka gandrīz identiskus nosacījumus pielieto Igaunijas valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmums “RMK”, sedzot enerģētiskās koksnes krautuves savos mežos.
Der zināt
Enerģētiskās koksnes sedzamais materiāls sastāv no vairākiem slāņiem - mitruma noturīga celulozes papīra un polietilēna armējuma. Šis materiāls tiek sašķeldots kopā ar enerģētisko koksni, tādējādi neradot atkritumus šķeldu ražošanas procesā, kā arī nesatur vielas, kas var izsaukt bojājumus šķeldotājos un katlumāju šķeldu padeves sistēmās.