2020

Veselīgu un noturīgu mežaudžu veidošana: sakņu trupes ierobežošana

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ik gadu veic krājas kopšanas cirtes vairāk nekā 15 000 ha platībā. Šo kopšanas darbu mērķis ir uzlabot mežaudzēs paliekošo koku attīstību, kvalitāti un palielināt to vērtību, piemēram, ierobežojot sakņu trupi.

Sakņu trupe, ko rada sakņu piepe (Heterobasidion spp.), noārda koksni, samazinot koksnes pieaugumu un vērtīgās koksnes īpatsvaru, kā arī vājina audzes noturību pret vēju un koki pamazām nokalst.

Lai mazinātu sakņu trupes nelabvēlīgo ietekmi un izplatību skuju koku mežaudzēs, krājas kopšanas laikā LVM veic skuju koku celmu apstrādi ar mikrobioloģisko augu aizsardzības līdzekli “Rotstop”. 2020. gadā LVM apsaimniekotajā teritorijā šāda celmu apstrāde veikta 5 650 ha platībā.

“Rotstop” satur lielās pergamentsēnes (Phlebiopsis gigantea) sporas un micēlija fragmentus un tā pielietošana ierobežo skuju koku sakņu un stumbra trupi. 

Attēls: Lielās pergamentsēnes augļķermeņi uz priedes celma.

Apstrādājot svaigi zāģētu skuju koku celmus ar augu aizsardzības līdzekli, tiek mazināta sakņu piepes sporu attīstība, pasargājot celmus un blakus augošos kokus no inficēšanās.

Celmu apstrāde ar “Rotstop” tiek sākta pavasarī – aprīlī, kad vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz 5⁰C un turpinās līdz rudenim – oktobra beigām.

Kopā ar zinātni

Papildus ikdienas mežizstrādes darbu kvalitātes kontrolei, un celmu apstrādes kvalitātes pārbaudei, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” zinātnieki veic koksnes paraugu mikrobioloģiskās analīzes. Pēc nejaušības principa tiek izvēlēta vismaz viena vai vairākas cirsmas katram pakalpojumu sniedzējam, kurās veikta celmu apstrāde ar “Rotstop”. Katrā cirsmā tiek izvēlēti 5 līdz 10 skuju koku celmi, no kuriem tiek nozāģēta koksnes ripa analīžu veikšanai.

Pēc sākotnējās inkubācijas no ripām izolēti koksnes gabaliņi vietās, kur konstatēts lielās pergamentsēnes raksturīgais oranži-brūnais koksnes krāsojums un sēnes micēlijam raksturīgās pazīmes. 

Attēls: Lielās pergamentsēnes iekrāsojums priedes koksnē.

No katras ripas, kurā konstatēta lielā pergamentsēne, tiek paņemti 1 līdz 3 koksnes gabaliņi no lielākajiem klātajiem virsmas laukumiem, tādējādi no katras ripas iegūst 1 līdz 8 lielās pergamentsēnes izolātus. Koksnes gabaliņi tiek sterilizēti uz liesmas un ievietoti Petri platēs ar iesala–agara barotni. B attēlā redzams no koksnes gabaliņiem attīstījies lielās pergamentsēnes micēlijs. Izaugušais lielās pergamentsēnes micēlijs tiek pārnests jaunā Petri platē, lai noteiktu tā piederību “Rotstop” genotipam.

Attēls: Lielās pergamentsēnes izdalīšana no analizētās koksnes.

Izdalīto lielās pergamentsēnes izolātu piederību “Rotstop” genotipam pārbauda, salīdzinot iegūto lielās pergamentsēnes izolātu ar “Rotstop” izolātu. Ja izolāti ir ģenētiski atšķirīgi, tad starp tiem veidojas demarkācijas līnija (B attēlā).

 Attēlā: Lielās pergamentsēnes kultūru genotipa salīdzinājums ar “Rotstop” izolātu (PG – izdalītā lielā pergamentsēne, R – “Rotstop”).

A attēlā redzams, ka izdalītā lielā pergamentsēne atbilst “Rotstop” genotipam – celms apstrādāts ar “Rotstop”. Savukārt B attēlā redzama, ka celma apstrāde nav veikta ar “Rotstop” vai nav ievērotas “Rotstop” sagatavošanas, uzglabāšanas un pielietošanas prasības.

Koksnes paraugu mikrobioloģiskās analīzes tiek iegūtas 2 līdz 3 mēnešu laikā pēc paraugu paņemšanas.