2020
28 • 04 • 2020
Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija gandrīz gadu vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās
Pagājušās nedēļas beigās visā Latvijas teritorijā Valsts meža dienests noteica meža ugunsnedrošo laikposmu. Tas nozīmē, ka gan meža īpašniekiem, gan apmeklētājiem jāievēro noteiktie ugunsdrošības pasākumi, savukārt meža ugunsdzēsēji strādā paaugstinātā gatavības režīmā.
Gan Latvijas, gan pasaules pieredze liecina, ka lielākais meža ugunsgrēku risks ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Cilvēka bezdarbības dēļ pieaugošais mirušās un sausās koksnes apjoms veicina strauju uguns izplatību, bet administratīvo aizliegumu radītais meža ceļu un saimnieciskās infrastruktūras trūkums traucē veikt dzēšanas darbus un apturēt ugunsgrēka izplatību.
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks atgādina par 2018. gada sauso vasaru, kad 83 % no izdegušajiem mežiem bija tieši aizsargājamās teritorijās. Kurzemē toreiz izcēlās pēdējās desmitgades lielākais meža ugunsgrēks Latvijā – īpaši aizsargājamā dabas teritorijā “Stiklu purvi”. Uguns nopostīja gandrīz pusotru tūkstoti hektāru dabas lieguma teritorijas, apdraudēti bija arī Stiklu ciema iedzīvotāji. Meža ugunsgrēka ierobežošanas un likvidēšanas darbi ilga 10 nedēļas, atbildīgajiem dienestiem strādājot gan dienu, gan nakti.
Lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes vērtējums.
Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – dabas liegumā “Stikla purvi”, “Ovīši” un “Ances purvi un meži”.
LVM pauž bažas un dziļu neizpratni par izveidojošos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.
“Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos,” uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.
Lasīt vairāk:
