Parasti gada kukaiņa godā Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) ieceļ vienu konkrētu kukaiņu sugu. Bet par šī gada seškājaiņu simbolu ir izvēlēta vesela kustoņu dzimta, proti, ziedmušu (Syrphidae) dzimta.
Entomologu izvēlējušies veselu dzimtu nu jau otro reizi insektu titulēšanas vēsturē. Pirmo reizi dzimtas mērogā gada kukaiņu godā tika izraudzītas zilspāres 2004. gadā.
Ziedmušas ir samērā bieži sastopamas, ārēji uzkrītošas, vidēji lielas mušas. Latvijā mājojošās ziedmušas ir 6 līdz 15 mm garas. Pieaugušie kukaiņi apdzīvo galvenokārt skrajus lapu koku mežus, mežmalas.
Šiem divspārņu kārtai piederīgajiem kukaiņiem raksturīgi tikai divi spārni. Tomēr ziedmušas spēj ļoti ātri un virtuozi lidot. Viņas apveltītas ar izcilu manevrēt prasmi. Viņas spēj, zibenīgi vicinot spārnus, kādu laiku gaisā uz vietas turēties vienā punktā, bet pēc tam zibenīgi aizlidot, un var pat lidot atpakaļgaitā.
Par šīm spējām insektiem jāpateicas tieši savu spārnu uzbūvei. Ziedmušām ir saglabājies priekšspārnu pāris, bet pakaļspārni reducējušies, no tiem palikuši vien mazi dūceklīši, kuru darbība, insektiem lidojot, labi saklausāma. Dūceklīši lidojuma laikā palīdz saglabāt līdzsvaru.
Zīmīgākā ziedmušu dzimtas pieaugušo pārstāvju vairākuma vizuālā īpatnība – to ķermeņa krāsojuma līdzība ar dzelt spējīgo kukaiņu (daudzu plēvspārņu) ķermeņa brīdinošo krāsojumu. Mīmikrija – tā dēvē neindīgo kukaiņu līdzību jeb maskēšanos par indīgajām bitēm, lapsenēm, kamenēm. Ziedmušām nav ne indes, ne dzeloņa. No lapsenēm un bitēm ziedmušas atšķiras arī pēc ķermeņa uzbūves, jo viņu vēders nav ar izteiktu iežmaugu atdalīts no krūtīm. Turklāt ziedmušām ir uzkrītoši lielas acis.
Visu sugu pieaugušo ziedmušu pamatbarība ir nektārs un ziedputekšņi. Ir ziedmušu sugas, kas barojas uz dažādiem augiem, ir sugas, kas vairāk vai mazāk specializējušās uz konkrētu ģinšu augiem. Ir pat tādas sugas, kas apmeklē tikai noteiktu augu ziedus. Kurus ziedus ziedmušas apmeklē, tos viņas, protams, apputeksnē. Šie kukaiņi ir nozīmīgi dažādu augu apputeksnētāji.
Ziedmušu kāpuru barība nav tik viendabīga, cik pieaugušajiem šīs dzimtas kukaiņiem. Kāpuri, atkarībā no savas ģints vai sugas, ir vai nu augēdāji, vai gaļēdāji (plēsēji), vai detrīta (tostarp ūdenī esoša) ēdāji, vai plēvspārņu pūžņos atrodamu bioatlieku ēdāji.
Līdz šim Latvijā konstatēta 301 ziedmušu suga. Iespējams Gada kukaiņa gods veicinās arvien jaunu ziedmušu sugu atklājumus.