14 • 01 • 2020
Vai meteoroloģisko ziemu šogad jutīsim?
Kalendārs jau labu laiku vēsta, ka dzīvojam ziemā, taču šīs sezonas meteoroloģiskais rudens, kuram ritot, tikuši lauzti neskaitāmi siltuma rekordi, joprojām itin braši turas pie varas. Ne tikai cilvēkiem, bet arī augiem un dzīvniekiem jāsadzīvo ar ieilgušo rudeni, kuru dažviet uz mirkli pārtrauc neliels sals un simbolisks sniegs.
Pat decembra nogalē dažs kustonis, kuram vajadzēja būt sastingušam ziemas guļā, joprojām izrādīja aktivitāti, joprojām bija ieraugāmi vasaras ziedi un jau bija atrodami izplaukuši vai plaukstoši pavasara augi, bet līdzās rudens sēnēm, jau varēja atrast kādu pavasara sēni.
Klāt janvāris! Bet, kā redzams, meteoroloģiskais rudens nevēlas atdot savas pozīcijas. Jau janvāra pirmajā dekādē vietām uzziedēja lazdas. Noturīga meteoroloģiskā ziema – vai tā šogad iestāsies? Ja nē – nav iemesla īpaši pārdzīvot. Nebūs pirmā reize, kad īsta ziema izpaliek.
Astronomiskā ziema nav tas pats, kas meteoroloģiskā ziema. Astronomiskās ziemas uzbrukuma priekšā rudenim vienmēr jāatkāpjas. Pagājušais astronomiskais rudens Latvijā atkāpās pirms Ziemassvētkiem – 22. decembrī. Kopš tā laika naktis kļūst aizvien īsākas, tomēr pagaidām joprojām tās ir garas un tumšas.
Dzīvnieku rūpes ziemas tumšajā laikā
Gaismā aktīvajiem dzīvniekiem (pirmkārt, vairākumam putnu) – turpinās raižu pilns periods: dienas jāizmanto īpaši intensīvi. Jāpagūst uzņemt nepieciešamo barības daudzumu. Ja vajag, jācīnās par labākajām barības vietām ar konkurentiem. Un, protams, jāuzmanās no apēst gribētājiem. Visiem spalvainajiem lidoņiem galvenās rūpes tagad – izdzīvot līdz pavasarim, pārdzīvot ziemu, lai kāda tā būtu.
Savukārt, tumšo diennakts periodu mīlošo dzīvnieku vairākumam visu savu aktīvo pamatvajadzību apmierināšanai pagaidām pilnīgi pietiek ar krēslas un nakts stundām. Tāpēc dienā viņus ieraudzīt izdodas samērā reti. Vērīga vērotāja acīs viens otrs gan trāpās. Turklāt, arī tie kustoņi, kuri gaismā nerosās, tumsā tomēr atstāj liecības par savu klātbūtni –pēdas. Pēdas – tas gan nenozīmē tikai sniegā, dubļos vai smiltīs atrodamus kāju iezīmētus iespiedumus jeb miņas. Pēdas var tikt atstātas arī, teiksim, ar zobiem.
Atpūta mežā jebkurā laikā
Klasiska pilsētnieka ausīs tas droši vien jocīgi izklausās, bet cilvēki joprojām sevi var iepriecināt ogojot. Sniega nesegtos sūnu purvos gūstamas dzērvenes.
Bet mežos drūmi krāsoto pasauli dažviet joprojām spilgtina citu ogu – parasto irbeņu – košo augļu ķekari! Ja tie saņēmuši salu, tad zaudējuši indīgumu, tātad, – ēdami. Tomēr uzmanieties! Nesajauciet irbeņu auglīšus ar nedaudz līdzīgajiem bebrukārkliņu, mugureņu, maijpuķīšu, žagatiņu auglīšiem, kas arī šur tur vēl saglabājušies, – tie nav lietojami uzturā.
