20 • 08 • 2019
Sasteigtie dabas procesi
Šogad Latvijas dabā viss norit agrāk nekā ierasts. Jau februārī suloja ne tikai kļavas, bet arī bērzi, salīdzinoši agri dažādi augi sāka plaukt un ziedēt, agri sāka atgriezties gājputni, atmigt ziemas guļā stingušie dzīvnieki. Arī vēlāk daudzu augu un bezmugurkaulaino kustoņu attīstība notikusi un joprojām notiek straujāk nekā parasti.
Jūlija sākumā beidza ziedēt liepas, bet sāka ziedēt sila virši. Par viršu mēnesi gan pieņemts dēvēt septembri, retāk - arī augustu, taču šogad viršu krūmi plašās teritorijās plaucēja ziedus visu jūliju un turpina to darīt joprojām.
Arī mežs visai dāsns ar veltēm. Par to pirmie vislabāk pārliecinājās melleņotāji. Manīgākie ogotāji jau jūlija nogalē pamanījās tikt arī pie brūklenēm – tās šovasar daudzviet nogatavojās ievērojami agrāk nekā parasti. Pīlādžu jeb sērmūkšļu zari liecas no augļu nastas – parasti pīlādžu augļi nogatavojas augusta otrajā pusē, šogad – jau pat jūlijā.
Augos ritošie paātrinātie procesi vasarā neizbēgami vairāk vai mazāk ietekmējuši daudzu sēņu sugu dzīvi.
Sēņotāji droši vien ievēroja, ka agri sāka brūnēt daļa lakstaugu un palielinājās nodzeltējušo, arī nobirušo lapu daudzums. Visagrāk, kā jau tam jābūt, iekrāsojas daudzu ievu un daļas liepu lapas, pēc tam dzelteni pleķīši pavīdēja bērzu lapotnēs, pēc tam sekoja vienas otras kļavas iekrāsošanās sākums.
Ja, skatoties uz koku un krūmu vainagiem, pat augusta sākumā dzeltēšanas pirmās pazīmes varēja vēl nepamanīt, tad, raugoties zem kokiem un krūmiem, tās vairs nevarēja neievērot.
Kā ik gadu, arī šogad augustā neuzkrītoši, bet neizbēgami, sākas gājputnu aizlidošanas periods – rudens tuvošanās klasiskais vēstnesis.
Lasīt vairāk:
- Sēņu fotokonkurss iedvesmo meklēt un lepoties
- Sarkanblaktis nav bīstamas
- Šogad mežos gaidāms riekstu gads
