2019

Stādu audzētāju dziesmu svētki Siguldā

Latvijas neatkarības svētkus un aktīvo dārzkopības sezonu ieskandinās tradicionālā Latvijas Stādu parāde, atklājot nozares apmeklētāko pasākumu un krāšņo gadatirgu Siguldas Svētku laukumā 4. un 5. maijā. Interesenti no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00 varēs izvēlēties sev tīkamākos stādus no “LVM Sēklas un stādi” kokaudzētavām, savukārt mazākie svētku apmeklētāji un vecāki novērtēs LVM Kalsnavas arborētuma atraktīvās un izglītojošās spēles.

Atrast savam dārzam piemērotāko dekoratīvo stādu būs iespēja LVM Kalsnavas kokaudzētavas stendā, savukārt LVM Strenču kokaudzētavas pārstāvji pasākuma laikā iepazīstinās ar meža stādu daudzveidību, atklājot arī meža atjaunošanas nozīmi, turklāt netrūks arī ieteikumu dekoratīvo stādu izvēlē.

Stādu parādē piedalās tikai Latvijas stādu audzētāji, popularizējot un izceļot nacionālo stādu audzēšanas nozari. Šogad pasākumā pulcēsies ap 150 Latvijas stādu audzētāju no visiem novadiem, piedāvājot plašāko stādu klāstu: vasaras puķes, augļu kokus un ogulājus, dekoratīvos kokus un krūmus, kā arī daudzgadīgās puķes un citus stādus. Jau ierasti, līdzās Latvijā audzētiem stādiem apmeklētāji varēs aplūkot un iegādāties gan amatniecības, gan dārza preces un tehniku, nogaršot Latvijā ražotus gardumus jebkurai gaumei, piedalīties tradicionālajā reto augu izsolē, dažādos konkursos un atrakcijās kopā ar visu ģimeni.

Pasākuma tēma – klimata pārmaiņas

Šī gada pasākuma tēma ir klimata pārmaiņas. Latvijā ir gan senas dārzkopības tradīcijas, gan labvēlīga vide – dažādu kultūru audzēšanai pieejamie atšķirīgie augsnes tipi, ūdens un kūdras resursi ir nozīmīgs faktors, kas valstij rada priviliģētu stāvokli, lai attīstītu stādu audzēšanas nozari. Vidēji katrā Latvijas reģionā ir izvietotas ap 50 stādu audzētavas, ieskaitot LVM deviņas audzētavas. Audzētavu kopējā platība Latvijā ir aptuveni 800 ha, kas, pateicoties meža stādu vērtīgāka ģenētiskā materiāla palielināšanai, nozīmē netiešu emisiju samazinājumu siltumnīcefekta gāzu (SEG) kontekstā.

Pasākumā noritēs akcija, kuras laikā, sadarbībā ar Ezeru un purvu izpētes centra (EPIC) un LVMI “Silava” zinātniekiem, skaitīsim, cik CO₂ tiek uzņemts, kad tiks iestādīti visi pārdotie stādi, ņemot par pamatu datus no zinātniskajiem pētījumiem. Piemēram, priedes (Pinus) stāds, to iestādot augsnē, asimilē (uzņem) 1,16 gramus CO₂/gadā, savukārt egle (Picea) – 0,64 gramus CO₂/gadā, bet bērzs – 1,58 gramus CO₂/gadā. Pēc Latvijā veiktajiem mērījumiem un metodoloģijas, LVMI “Silava” speciālisti konstatējuši, ka šie skaitļi ir pat iespaidīgāki: bērzs uzņem 3,5 kg CO₂/gadā, egle – 3,6 kg CO₂/gadā un priede – 2,1 kg CO₂/gadā. Turklāt papildu efekts, ko rada vērtīga ģenētiskā materiāla pavairošana kokaudzētavās, atbilst: bērzam 0,46 kg CO₂/gadā, eglei 0,47 kg CO₂/gadā, bet priedei 0,27 kg CO₂/gadā.

Klimata pārmaiņas nes līdzi izaicinājumus, šobrīd vairāk tas manāms kaitēkļu un slimību areāla izmaiņās. Latvijā ienāk bīstami organismi, ar kuriem agrāk nav bijusi saskare, līdz ar to arī pieredzes, kā ar tiem cīnīties.

Ieeja pasākumā visai ģimenei bezmaksas.