01 • 04 • 2019
Agrie pavasara ziedētāji
Pārejot uz vasaras laiku, pulksteņa rādītāji tika pagriezti stundu uz priekšu, tādējādi šķietami pagarinot dienas gaišo laiku. Arī aukstums, kas vēl jūtams naktīs, ar katru dienu saldē arvien mazāk. No ziemas miera dabā mostas augi. Savu artavu ražas jau ievākuši kļavu sulu cienītāji, savukārt bērzu sulas tecinātājiem jāpasteidzas, jo pumpuri jau gatavi augt un plaukt.
Tūlīt pēc atmodas steidz uzziedēt lazdas. Šogad to nelielos sievišķos ziediņus Latvijā dažviet varēja pamanīt jau februāra nogalē. Nedaudz vēlāk, kad pionieres lazdas dāsni ziedēja malu malās, tām piebiedrojās alkšņi. Tagad vējš jau dāsni nes pa gaisu lazdu un alkšņu ziedputekšņus. Vītoliem un kārkliem itin agri atveras un gatavojas ziedēšanai pūpoli.
Drīz vien pēc sniega nokušanas, savus smaržojošos, nelielos ziediņus sāk plaucēt parastās zalktenes. Ap to pašu laiku šur tur saulainās nogāzēs aizvējā iemirdzas koši dzeltenie nepacietīgāko parasto māllēpju ziedi. Šo puķīšu lapas gan nekur nesteidzas, tās izplauks tikai pēc noziedēšanas.
Ar uzziedēšanu mežos ilgi nevilcinās arī daža zilā vizbulīte. Citi agrie ziedētāji gan parasti pagaida nedaudz siltāku laiku.
Sagaida siltumu un uzzied apses, pēc tam pamazām gaisā pieaug bērzu ziedputekšņu daudzums, zied pūpoli. Samērā agri daždažādās vietās sāk ziedēt arī baltie vizbuļi jeb anemones. Šīs puķītes bagātīgi ziedēs līdz pat jūnijam.
Kamēr koku lapas vēl nav īsti saplaukušas, baltajiem vizbuļiem jau pievienojas dzeltenie vizbuļi. Pie agrajiem ziedētājiem pieder arī Latvijā retās (tāpēc aizsargājamās) skaistules – meža silpurenes. Bet meža zeltstarītes ir bieži sastopami agri ziedošie pavasara augi.
Siltākās pavasara dienās ziedu pumpurus purvos steidz izplaucēt spilves. Mitrās un slapjās vietās aug un agri uzzied arī purva purenes.
Krūmājos uz pelēcīgā apkārtnes fona savas dzelteni zaļās ziedu un lapu kombinācijas pavasarī demonstrē bieži sastopamās pamīšlapu pakrēslītes. Lazdu audzēs pavasarī var paveikties ieraudzīt sārtās bezlapes – parazītaugus, kuriem nav zaļi krāsotu virszemes daļu. Šo augu ziedi, atbilstoši nosaukumam, ir sārti. Barības vielas bezlapes iesūc no līdzās augošiem krūmiem (lazdām) vai kokiem, galvenokārt, liepām, piesūcoties pie šo saimniekaugu saknēm ar īpašiem savu sakņu piesūcekņiem.
Vēl pie agri uzziedošiem augiem pieder daudzas vijolīšu sugas, bet daļa vijolīšu ir arī ilgi ziedošas – plaucē ziedus līdz pat rudens aukstumam.
Tuvojoties maijam, pienāk kļavu, pieneņu un zaķskābeņu laiks. Pavasaris sliecas uz otro pusi.
