14 • 02 • 2019
Ēnu dienā skolēni kļūst par LVM speciālistiem
Atklājot ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas priekšnosacījumus, AS “Latvijas valsts meži” eksperti atsaucās Ēnu dienas dalībnieku vēlmei ielūkoties sev interesējošās profesijas ikdienas gaitās. Jauniešiem bija iespēja ne vien doties mežā kopā ar mežizstrādes meistariem un darba drošības un kontroles daļas speciālistiem, bet arī piedalīties sapulcēs, iepazīties ar uzņēmuma informācijas aprites sistēmām un analizēt gūtos meža datus, izmantojot informācijas tehnoloģijas arī biroja telpās.
Pirmā Ēnu diena
Elejas vidusskolas 5. klases skolnieces Anna un Leina “ēnu” lomā iejutās pirmo reizi. Izvēle tika veikta par labu Annas tēta darbavietai – LVM Drošības un kontroles daļa. “Vēlējos meitenes iepazīstināt ar uzņēmuma darbības jomām un vērtībām, tāpēc dienu iesākām LVM klientu centrā Rīgā, kur tiek pieņemti stratēģiskie un organizatoriskie lēmumi. Dienas turpinājumā devāmies uz mežu,” stāsta LVM Drošības un kontroles daļas speciālists Uldis Lejava.
Atbilstoši drošības prasībām, ekipējušās ar ķiverēm un atstarojošām vestēm, “ēnas” ieradās LVM Vidusdaugavas reģiona mežā, kur mežizstrādes meistars Artis Ērmanis iepazīstināja ar meža tehniku ne tikai stāstot un rādot, bet ļaujot to vērot darbībā. “Pārvarot harvestera augstos pakāpienus, meitenēm bija iespēja iejusties harvestera operatora lomā. Dienas beigās meitenes bija pagalam sagurušas un atzina, ka nebija iedomājušās, cik daudz cilvēku strādā LVM, veicot dažādus darbus,” dienas spraigos notikumus apraksta Uldis Lejava.
“Man ļoti patika šī diena, sastapu tik daudz cilvēku, bija interesanti izzināt viņu ikdienas darba gaitas un galvenos pienākumus. Nekad nebiju domājusi, ka man būs iespēja iekāpt gudrajā meža mašīnā – tas bija negaidīts un ļoti patīkams pārsteigums. To vadītājiem ir daudz jāmācās. Turklāt, es sapratu, kāpēc mežā dažviet var redzēt kaudzi ar zariem – tie paredzēti šķeldošanai, tas man bija kaut kas jauns,” par dienā piedzīvoto stāsta Anna.
Arī Annas klasesbiedrenei Leinai visspilgtākie dienas mirkļi saistās ar meža tehnikas paraugdemonstrējumiem un praktiskiem darbiem. “Man patika būt mežā, tur braucu ar traktoram līdzīgu mašīnu. Tas bija iespaidīgi. Es dzīvoju meža tuvumā, tāpēc ikdienā kopā ar savu suni bieži dodos pastaigāties tieši uz mežu. Man patīk,” pārdomās dalās Leina.
Meža nozare – “jā” vai “nē”
“Ierodoties LVM, gribēju redzēt, kā viss notiek. Priekštats par iekšējiem procesiem man nebija, nezināju arī, vai infrastruktūras vadītāja amats saistāms ar darbu birojā vai tomēr būšanu mežā. Katru gadu piedalos Ēnu dienā, “ēnojot” profesionāļus dažādās nozarēs, lai saprastu, kas mani visvairāk saista. Pērn pievērsos arhitektūrai, šogad – mežsaimniecībai. Jau kādu laiku nopietni apsveru domu par studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē. Tomēr nevaru noliegt arī savu interesi par sportu un apskatu veidošanu angļu valodā, tāpēc man vēl jāsaprot, kurā valstī, kādā valodā un kādā jomā darbošos,” stāsta Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieks Ingus, kurš Ēnu dienas ietvaros pieteicās iepazīt LVM meža infrastruktūras būvniecības procesa vadītāja Artūra Markota ikdienas gaitas.
Dienas pirmajā daļā Ingus plecu pie pleca ar savu vadītāju pildīja ikdienas darba pienākumus, iepazīstot LVM iekšējo sistēmu darbu, naudas un dažādu dokumentu apriti, gūstot priekštatu par atbildību un pienākumiem vadītāja amatā. Tika rakstītas vairākas rezolūcijas, apstiprināti rēķini, izskatītas vēstules, sagatavoti līgumi un veiktas izmaiņas tajos.
“Mēģināju savai “ēnai” piedāvāt praktisku pieredzi kā LVM infrastruktūras vadītājam, kura pienākumos ietilpst arī informācijas apkopošana un reģionu kolēģu iepazīstināšana ar to. Šoreiz prezentācijas veidā atskatījāmies uz infrastruktūras pērnā gada veikumu, sasniegumiem un šogad plānotajiem izaicinājumiem un uzdevumiem. Tā nu sakrita, ka šodien bija jāpabeidz gatavot gada noslēguma prezentācija, kas ļāva Ingum iesaistīties un izvērtēt, cik kvalitatīvu stāstu esmu sagatavojis kolēģiem,” stāsta LVM meža infrastruktūras būvniecības procesa vadītājs.
Ikdienas darbs nav garlaicīgs
Druvas vidusskolas 10. klases skolniekam Rihardam bija iespēja ielūkoties mežizstrādes procesos, iejūtoties mežizstrādes meistara lomā. LVM Dienvidkurzemes reģiona mežizstrādes meistars Jānis Bertrāns mēģināja savai “ēnai” nodemonstrēt mežizstrādes meistara amata gaišākās un interesantākās puses. Pārvietojoties no viena objekta uz otru, tika pārrunātas ikdienas darbā neierastākās lietas.
“Skolēnam bija liela interese par mežizstrādes darbu, tāpēc diena izdevās patiesi interesanta. Vispirms apskatījām un novērtējām darbībā harvesterus un forvarderus krājas kopšanas cirtē, kā arī kailcirtē. Arī paši meža mašīnu operatori labprāt pastāstīja par savu darbu. Vēlāk mēs devāmies uz aptuveni 4000 m3 lielu krautuvi. Sortimenti atradās ceļam abās pusēs,” dienas notikumu apskatā dalās Jānis Bertrāns.
“Mans ceļš Ēnu dienā veda uz Dienvidkurzemi – Zvārdi un Kabili. Vēroju, kā Jānis Bertrāns veic savus ikdienas darbus, piemēram, veic taksācijas, uzrauga un vada mežizstrādes darbus. Mana interese par meža nozari kopš pērnā gada, kad ēnoju meža nozares privātuzņēmuma speciālistu, nav mazinājusies, gluži pretēji. Te ir kur augt un ikdienas darbs nav garlaicīgs. Šogad vēlējos pārliecināties, vai tiešām mežizstrādes joma ir domāta man. Diena pagāja ļoti ātri un aizraujoši, uzzināju daudz ko jaunu. Pēc vidusskolas domāju stāties Latvijas Lauksaimniecības universitāte Meža fakultātē un pēc studijām strādāt par mežizstrādes meistaru,” stāsta Rihards.
Mežs ir manas mājas
LVM meža infrastruktūras un medību vadītājs Guntis Ščepaniks savai “ēnai” – Atim no Birzgales pamatskolas 9. klases – sniedza iespēju iepazīt sava ikdienas darba pienākumus, kas konkrētajā dienā paredzēja vairākas tikšanās, lai risinātu būtiskus jautājumus. “Atim bija iespēja novērot spraigas diskusijas strīdīgos jautājumos sanāksmē par vadlīniju izstrādi briežu dzimtas dzīvnieku populācijas apsaimniekošanai. Šeit viņš varēja uzklausīt dažādus viedokļus, pat pilnīgi pretējus, piemēram, jautājumā par dzīvnieku nomedīšanas apjoma noteikšanu un tā atbilstību faktiskai situācijai dabā. Un lielākā māka šādās situācijās ir uzklausīt un rast kopsaucēju. Vēlāk mūsu dienas kārtībā bija sapulce par mednieku atpūtas vietu uzturēšanu un nosacījumiem jaunu vietu būvniecībai, šis temats Atim likās saistošāks un arī vieglāk uztverams.” stāsta Guntis Ščepaniks.
Izmantojot LVM GEO kartes piedāvātas iespējas, Atis varēja apskatīt savas mājas un apkārtnes zemes reljefu un citu interesantu informāciju, kas liecina, ka IT tehnoloģijas mežsaimniecībā ieņem lielu lomu.
Ata mērķtiecīgā izvēle “ēnot” LVM meža infrastruktūras un medību vadītāju Gunti Ščepaniku bija likumsakarīga: “Mežs manā dzīvē nozīmē daudz, te esmu uzaudzis un jūtos saskaņā ar sevi un dabu. Mežā varu būt brīvs, neviens nediktē noteikumus. Dzīvoju meža vidū Ķeguma novadā, meža dzīvnieki nereti nāk veldzēties piemājas dīķī, mans tētis strādā privātajos mežos – meža apsaimniekošana un meža dzīvnieku medības man nemaz nav svešas, tāpēc novērtēju kādu zinošu cilvēku, kas var atklāt man ko jaunu. Jāatzīstas, nebiju domājis, ka diena izvērtīsies tik interesanta. Ne mirkli nebija garlaicīgi! Turklāt es sastapu tik daudz cilvēku, tik daudz ietekmīgas personas, kā vēl nekad. Un uzzināju ar ko nodarbojas LVM – ir tik daudz struktūrvienību un biznesa virzienu, tik daudz darbu un atbildīgo par to, lai mūsu mežs augtu ražīgs un nestu labumu,” par dienas iespaidiem dalās Atis. Savukārt, domājot par nākotni, Atis ir pārliecināts par savām mācībām Ogres tehnikumā: “Gribu mācīties par meža mašīnu mehāniķi, kā arī par meža mašīnu operatoru. Ja godīgi, es vēlētos “ēnot” vēlreiz,” teic Atis.
Lasīt vairāk:
