Augusta beigās noslēdzies pirms četriem gadiem uzsāktais vērienīgais Eiropas Savienības LIFE+ programmas projekts “Putni Ādažos”. Projekta laikā, izmantojot Eiropas Komisijas līdzfinansējumu, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”, kas iekļauts Eiropas vienotajā dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”, 1620 hektāru platībā atjaunoti virsāji, boreālie meži un purvs, veicināta sadarbība starp Eiropas militāro “NATURA 2000” vietu apsaimniekotājiem, kā arī teritorijas lietotāji un apmeklētāji izglītoti par dabas vērtībām. (Foto: Ādažu poligons/Aizsargājamo ainavu apvidus “Ādaži” no putna lidojuma. (c) Virsseržants Gatis Indrēvics, Kaujas audiovizuālā grupa)
Projektu īstenoja Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas Ornitoloģijas biedrību, AS “Latvijas valsts meži” un Sējas novada domi.
AS “Latvijas valsts meži” vides eksperti veica dabas vērtību kartēšanu teritorijas dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros, bet Rietumvidzemes reģiona mežsaimniecības speciālisti īstenoja daļu no purva biotopu atjaunošanas pasākumiem. “Uzņēmumam tā bija lieliska pieredze, piedaloties Eiropas Savienības LIFE+ programmas projektā un īstenojot praktiskus biotopu atjaunošanas pasākumus,” norāda vides plānošanas vadītāja Laila Šica.
Aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” ietilpst arī Ādažu poligons, kas ir ne tikai Nacionālo bruņoto spēku mācību vieta, bet arī teritorija ar Eiropas nozīmes dabas vērtībām. Poligona centrālajā daļā atrodas Baltijas valstīs lielākais virsāju komplekss, kur sastopami daudzi reti un īpaši aizsargājami putni.
“Jau kopš 2006. gada poligonā īstenojam dabas saglabāšanas pasākumus, kuri ilgtermiņā nodrošina labvēlīgus apstākļus ne vien retām, aizsargājamām sugām un biotopiem, bet arī uzlabo un paplašina Nacionālo bruņoto spēku mācību vietas. Virsāji līdzīgi kā pļavas ir no traucējumiem atkarīgas dzīvotnes. Neapsaimniekots virsājs aizaug ar krūmiem un kokiem, tāpēc ilgstoši var pastāvēt tikai tad, kad to regulāri apsaimnieko – nogana, pļauj vai kontrolēti dedzina,” stāsta Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Vides nodaļas vadītāja Daina Galaktionova.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne norāda, ka projekts “Putni Ādažos” ir lielisks piemērs tam, ka atšķirīgas nozares var kopīgi sniegt nozīmīgu ieguldījumu dabas vērtību saglabāšanā. “Dabas aizsardzības pārvaldei īpaši nozīmīgi šķiet praktiskie biotopu atjaunošanas pasākumi, kas ir vitāli svarīgi šīs trauslās ekosistēmas saglabāšanai,” pauž G. Gabrāne.
Arī citur Eiropā militārie poligoni ir iekļauti īpaši aizsargājamu dabas teritoriju tīklā “NATURA 2000”. Intensīvi izmantotās militārās teritorijās izveidojas plašas, no traucējumiem atkarīgas, citur reti sastopamas dzīvotnes. Dabas saglabāšanas pasākumos militārajos poligonos īpaša uzmanība tiek pievērsta arī zonām starp infrastruktūru objektiem – dabiskas vides salām, kas kalpo kā ekoloģiskās kabatas dzīvniekiem un augiem.
Pēc projekta “Putni Ādažos” noslēgšanās ikviens interesents par Ādažu poligona dabas vērtībām joprojām var uzzināt projekta mājaslapā www.putniadazos.lv
LVM kopš dibināšanas 1999. gadā, īstenojot ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, valsts un pašvaldību budžetos iemaksājusi vienu miljardu eiro. LVM saimniecisko darbību veic, kopjot un atjaunojot mežus, rūpējoties par dabas aizsardzību, sabiedrības rekreācijas iespējām un koksnes pieaugumu, kā arī ik gadu investējot līdzekļus meža zemju platību palielināšanā un meža infrastruktūras attīstībā – meliorācijas sistēmu atjaunošanā un meža autoceļu būvē. Ik gadu LVM apsaimniekotajos mežos koksnes daudzums pieaug par 12 miljoniem kubikmetru.