4. aprīlī norisinājās septiņpadsmitā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) organizētā “Dabas diena”, kuras ietvaros LVM eksperti ziņoja par 2017. gada meža apsaimniekošanas, vides monitoringa un attīstības projekta “Ainavu ekoloģiskās plānošanas principu ieviešana meža apsaimniekošanas plānošanā” rezultātiem.
LVM telpiskās plānošanas vadītājs Normunds Priede klātesošos iepazīstināja ar pērnā gada meža apsaimniekošanas rezultātiem. Runājot par atjaunoto meža platību, eksperts minēja, ka plānotais apjoms ticis nedaudz pārsniegts – sākotnējo 14,4 tūkstošu hektāru vietā atjaunoti 15,9 tūkstoši. Tas skaidrojams ar to, ka apmežots neliels daudzums nemeža zemes.
Vides eksperti ziņoja par dažādu augu un putnu sugu, kā arī biotopu stāvokli. Vides plānošanas speciālists Mārtiņš Kalniņš vēstīja par bezmugurkaulnieku atradnēm un to aizsardzību, īpaši uzsverot Latvijā reti sastopamo Ziemeļu upespērleni (Margaritifera margaritifera). Pērn šo gliemeņu apdzīvotajos upju posmos veikta bebru dambju brucināšana un koku sanesumu novēršana, tādā veidā padarot upes gultni retajai sugai piemērotu.
Attīstības projektu vadītājs Elmārs Pēterhofs klausītājus iepazīstināja pilnveidoto ekoloģiskās plānošanas metodiku, kas balstīta uz ainavu ekoloģiskās plānošanas pieeju. Tā tiks izmantota, lai papildinātu esošās LVM meža apsaimniekošanas plānošanas vadlīnijas.
“Esam sagatavojuši uzlabotu integrētas meža apsaimniekošanas plānošanas risinājumu, kurā ņemtas vērā, gan cilvēku, gan dabas – augu, dzīvnieku un putnu sugu – vajadzības,” stāsta mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis.
Uz pasākumu īpaši aicināti tika pētnieki un akadēmiskās vides pārstāvji, kas strādā vai ir strādājuši ar ainavu ekoloģisko plānošanu, līdz ar to padarot diskusiju profesionālāku un produktīvāku.
Ainavu ekoloģiskā plānošana ir instruments, kas integrē dabas resursu izmantošanu ar bioloģisko ilgtspēju, ņemot vērā procesus un dabiskās izmaiņas dažādos laika un telpas mērogos.
Vides monitorings tiek īstenots katru gadu, un tā laikā tiek novērtēta meža apsaimniekošanas ietekme uz īpaši aizsargājamām un retām putnu, augu un bezmugurkaulnieku sugām, kā arī aizsargājamiem biotopiem. Analizējot iegūtos datus, tiek vērtēts, vai nepieciešams veikt papildus pasākumus, lai nodrošinātu meža vērtību saglabāšanu.