16 • 09 • 2015
Aktīvā rosība debesīs
Iestājies rudens – meži pilni sēņu, ogu un riekstu, bet debesīs vērojami gājputni. Tiklīdz dienas kļūst īsākas, tā tālie migranti sāk doties prom, jo ceļš līdz to ziemošanas vietām ir tālāks. Protams, arī pārējie putni – tuvie migranti – jūt rudens tuvošanos un sāk baroties un krāt barības rezerves. Gaiss vēl ir silts un visapkārt rosās kukaiņi, un arī lakstīgalas, bezdelīgas, svīres un citi gājputni, kam ceļamērķis ir Āfrika, sāk gatavoties ceļam. Ir īstais laiks putnu iepazīšanai un vērošanai!
Gājputnus nosacīti var dalīt tālajos un tuvajos migrantos. No Latvijā ligzdojošajiem un caur Latviju lidojošajiem gājputniem par tālajiem migrantiem pieņemts uzskatīt tos, kuri dodas uz ziemošanas vietām krietni ārpus Eiropas – lielākoties Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Āzijas dienvidos, pat Indijā. Tādi putni, piemēram, ir vālodze, vakarlēpis, dzeguze, zaļā vārna, grieze, lakstīgala, tītiņš, akmeņčakstīte, brūnā čakste, dzeltenā cielava, svīre, mājas čurkste, krastu čurkste, bezdelīga, mazais svilpis, daudzi ķauķi un ķauķīši, mušķērāji, stārķi, mazais dumpis, daļa dienas plēsīgo putnu un tārtiņveidīgo putnu. Vistālāk no ligzdošanas vietas – Antarktīdas piekrastē – ziemo jūras zīriņi.
Par tuvajiem migrantiem dēvē tos, kuri ziemo Eiropas centrālajā, dienvidu, dienvidrietumu, rietumu daļā, Tuvajos Austrumos vai Āfrikas ziemeļos. Pazīstamākie ir sarkanrīklīte, peļkājīte, paceplītis, lauku un sila cīrulis, mājas strazds, visu sugu mežstrazdi, baltā cielava, žubīte, ziemas žubīte, meža un lauku balodis, ķīvīte, sloka un dzērve. Pie tuvajiem migrantiem pieder arī vairākums ūdensputnu, daļa dienas plēsīgo putnu un daudzas citas sugas. Tuvie migranti maksimāli izmanto silto laiku un uzkavējas līdz brīdim, kad tuvojas aukstums, tādejādi kļūdami par vēlajiem migrantiem. Ne visi tuvie migranti ir vēlie, bet visi vēlie migranti ir tuvie.
Daļa no tuvajiem migrantiem neaizlido prom, proti, daļa kādas sugas pārstāvju aizlido, bet daļa paliek. Šādi „daļējie gājputni” ir purva pūce, ausainā pūce, peļu klijāns, krauķis, sarkanrīklīte, kaņepītis, paceplītis, žubīte, dižknābis, svilpis, somzīlīte, bārdzīlīte, mājas strazds, pelēkais strazds, melnais mežstrazds un pat baltā cielava. Pie neaizsalušiem ūdeņiem paliek ne vienas vien vietējo ūdensputnu sugas pārstāvji – laucis, ūdensvistiņa, vairāku sugu kaijas un pīles, pāris sugu dūkuri un gulbji, kāds zivju gārnis, lielais dumpis, dumbrcālis, zivju dzenītis. No lielajām zīlītēm uz siltākām vietām aizceļo visi jaunie putni un daļa mātīšu, bet vecie tēviņi paliek.
Jāpiemin arī tādas putnu sugas, kurām Latvija ir siltās zemes. Tuvojoties ziemai, no ligzdošanas vietām Arktikā uz dienvidiem dodas sniedzes un neliela daļa šīs sugas caurceļotāju paliek pārziemot Latvijā. Lai pārziemotu, no ligzdošanas vietām taigā šurp atlido zīdastes, ķeģi un, kamēr vien barības pietiek, te arī paliek. Ēdmaņai beidzoties, šie putni dodas tālāk uz Rietumeiropu. No ziemeļiem šurp mēdz atlidot arī zīlītes, bikšainie klijāni. Reti sastopams rudens un ziemas viesis – ziemeļu svilpis. Bet raksturīgi ziemotāji ir ūdensstrazdi – simtiem šo putnu jau oktobra beigās vai novembrī atlido no Skandināvijas, lai ziemotu Latvijā. Savukārt, kamēr neaizsalst jūra, mūsu valsts teritoriālajos ūdeņos uzturas liels skaits ziemeļos ligzdojošo kākauļu, tumšo pīļu, melno pīļu, gārgaļu, alku.
Tālie migranti parasti sāk lidot prom agrāk par tuvajiem, tie aizlido jau augusta otrajā pusē un septembrī. Putni, kuru ziemotnes atrodas tepat netālu Eiropā, no Latvijas parasti aizlido tikai septembra beigās, oktobrī vai novembra sākumā. Kopumā putnu rudens migrācijas process Latvijā turpinās līdz pat novembra nogalei, decembrim. Šis ir īstais laiks, lai skatītu un novērotu gājputnus.
AS „Latvijas valsts meži” aicina iedzīvotājus doties baudīt rudens pārmaiņas dabā. 19. un 20. septembrī notiks LVM Putnu rallijs 2015, kurā piedalīsies aizrautīgākie Latvijas un citu valstu putnu vērotāji. Bet nesteidzīgai gājputnu vērošanai migrācijas laikā var ļauties:
- Akmensrags – laba vieta jūras putnu vērošanai. Tagad var novērot daudz caurceļojošo sauszemes putnu.
- Kaņieris – liels ezers, plaši niedrāji. Ezera dienvidaustrumu daļā ceļa posmā Lapmežciems– Antiņciems ir putnu vērošanas tornis. Tā ir lieliska vieta pīļu, zosu, gulbju, kaiju, zīriņu un citu ūdensputnu, kā arī niedrājā un krastos ligzdojošo sauszemes putnu vērošanai.
- Kuiviži – Ainaži (Randu pļavas) – šeit var novērot daudzas bridējputnu, pīļu, kaiju, zīriņu sugas, kā arī sauszemes putnus.
- Lubānas ezera zivju dīķi – Latvijas lielākais ezers. Laba vieta ūdensputnu un ezera niedrājā un krastos ligzdojošo sauszemes putnu, tostarp plēsīgo putnu, vērošanai.
