2017

3259 skolēni mācās rūpēties par mežu kopšanu un retināšanu LVM Papīra skolā

Vairāki tūkstoši skolēnu no visas Latvijas maija pēdējā piektdienā pulcējās vides un veselīgas atpūtas festivālā “Tīrai Latvijai”, kas norisinājās Tērvetē. Tā ietvaros AS “Latvijas valsts meži” organizēja Papīra skolu, kurā festivāla dalībnieki izzināja to, kā, lietojot papīru, palīdzēt kokiem izaugt lielākiem un stiprākiem.

Skolēni LVM Papīra skolā iepazina meža apsaimniekošanas procesus, īpaši, jaunaudžu kopšanu. Daudziem bērniem bija pārsteigums, ka papīra ražošanai tiek izmantoti nevis lietaskoki, bet gan sīki, atpalikuši vai slimi koki, kas iegūti jaunaudžu kopšanas darbos, lai nodrošinātu stiprākajiem kokiem pietiekamu augšanas telpu un barības vielas, kas ir ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas pamats.

Ikvienam Papīra skolas apmeklētājam, kurš spēja rast atbildes uz jautājumiem par to, cik ātri aug mežs, kā atbildīgi iegūt papīru, kā arī tiem, kas saskatīja, cik daudz un dažādos ikdienā sastopamos produktos meklējams koks, AS “Latvijas valsts meži” dāvināja iespēju bez maksas apmeklēt gleznaino un pasakām apvīto LVM dabas parku Tērvetē.

Pasākuma kulminācijā LVM galvenais cīnītājs par tīriem mežiem Cūkmens godināja aktīvākos otrreizējo izejvielu vākšanas konkursa laureātus no Latvijas skolām, kas kopumā mācību gada garumā savākuši un pārstrādei nogādājuši 1228,2 tonnas makulatūras. Konkursa uzvarētāji guva iespēju doties aizraujošās vides izziņas ekskursijās:

1. vieta - Ķekavas vidusskola

2. vieta - Daugavpils Centra vidusskola

3. vieta - Ādažu vidusskola

Šis bija pirmais gads, kad AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar SIA “Zaļā josta”, biedrību “Zaļās mājas” un LLU Meža fakultāti organizēja Papīra skolu. Lai veicinātu skolu jaunatnes izpratni par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un atjaunojamo dabas resursu pielietošanu, arī turpmāk ikvienai skolai būs iespēja piedalīties LVM vides izglītības programmās un apgūt dabai draudzīga dzīvesveida un atbildīgas ekonomikas faktus. 

“ESI ATBILDĪGS – LIETO PAPĪRU” FAKTI

• Jauns un kopts mežs aug ātri. Latvijā kopumā katrās 1.3 sekundēs izaug kubikmetrs  koksnes jeb viens liels koks. Minūtē izaug kokmateriāli vienai mājai.
• Katru gadu Latvijas meži pieaug par aptuveni 25 miljoniem kubikmetru koksnes, kas pielīdzināmi 25 miljoniem lielu koku. No tiem ik gadu nocērt tikai 10 - 12 miljonus.
• Latvija ir mežu lielvalsts – meži šobrīd klāj vairāk nekā pusi valsts teritorijas. Mežu platības Latvijā pēdējo simts gadu laikā ir pieaugušas divkārt un turpina augt.
• Pēdējo 20 gadu laikā Eiropas mežu platība katru gadu ir palielinājusies par 17 miljoniem hektāru, kas platības ziņā ir tikpat, cik 1,5 miljoni futbola laukumu. Spānijā šī platība ik gadu palielinājusies par 2,37 miljoniem hektāru, Zviedrijā par 1,61 miljonu hektāru, bet Francijā par 1 miljonu hektāru.
• Koksne ir mums visapkārt, ne tikai brīžos, kad esam mežā, bet arī mājas, skolā un veikalā. Koksne ir Latvijas lielākais atjaunojamais resurss, no kuras var saražot ne tikai mēbeles un papīru, bet gandrīz visu, kas jebkad ir izgudrots.
• Eiropā 99% koksnes, kas tiek izmantota papīra ražošanai, ir nākusi no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem. Papīra ražošana būtiski neapdraud arī Amazones mežus, jo galvenie iemesli to izciršanai ir lopkopības teritoriju iegūšana (79,5%), sojas pupiņu audzēšana (16%), nelegāla kokmateriālu ieguve papīra ražošanai (< 1%).
• Rādot papīra lapas saturu uz datora ekrāna 3 minūtes, tiek patērēts vairāk enerģijas, nekā šo pašu lapu saražojot.
• Lai pilnībā sadalītos, plastmasas maisiņam vajadzīgi 400 gadi, metāla bundžai – vairāk nekā 10 gadi, bet avīzei - vien 3 mēneši! Papīrs sadalās dabīgi un šajā procesā nerada vielas, kas piesārņo vidi.
• Papīra industrija ir lielākais atjaunojamās enerģijas patērētājs: 13% Eiropas iegūtās enerģijas nāk no atjaunojamiem resursiem, 54% no tiem tiek patērēti papīra ražošanai.
• Tikai 18% no visas elektrotehnikas tiek otrreizēji pārstrādāti, savukārt, papīrs un dēļi tiek pārstrādāti 70% gadījumu. Papīru ir iespējams atkārtoti pārstrādāt 7 reizes. Un pat pēc tam no tā sadedzinot var iegūt enerģiju.
• Aktīvi mežā saimniekojot - stādot un kopjot mežu, mežsaimnieki nodrošina to, ka jaunie koki sevī uzkrāj vairāk CO2 un izdala vairāk skābekli nekā pārauguši un nekopti meži. Kopumā meži augot sevī uzkrāj 15% visa pasaules CO2 daudzuma,  un vienlaikus kalpo kā lielākais sauszemes bioloģiskās daudzveidības avots.