Katram gadalaikam piemīt sava burvība, tā, lūk, pavasaris ļauj vērot dabas un dzīvnieku mošanos pēc ziemas miega. AS “Latvijas valsts meži” vides izglītības un izpētes projekta “Putni un zvēri purvā” ietvaros ikvienam ir iespējams tiešsaistē vērot pārmaiņas dabā un sekot līdzi putnu un zvēru aktivitātēm vienā no Latvijas ziemeļaustrumu reģiona purviem.
Lai gan pavasaris nupat iestājies, vairākām putnu un zvēru sugām jau sācies vairošanās periods. Tie pārlido un pārstaigā teritoriju, meklējot piemērotas ligzdu vīšanas un mazuļu dzemdēšanas vietas. Tipiskākie purva iemītnieki ir vilki, lapsas, aļņi, caunas un baltie zaķi - pacietīgs vērotājs un dzīvnieku balsu pazinējs noteikti kaut ko pamanīs! Arī klinšu ērglis, Latvijā retākais plēsīgais putns, izvēlējies vīt ligzdu purvā.
“Zvēri galvenokārt ir aktīvi naktī un krēslā, tāpēc vislabāk tos vērot agri no rīta. Taču, cilvēka netraucētās, neskartās un klusās vietās, piemēram, purvos, dzīvniekus var novērot arī diennakts gaišajā periodā. To balsis klusā laikā ir dzirdamas jau no tālienes,” skaidro LVM vecākais vides eksperts un projekta koordinators Uģis Bergmanis.
Februāris un marts ir vilku pārošanās laiks. Teritoriālie vilku tēviņi apstaigā izvēlēto teritoriju, to iezīmējot ar urīnu. Ja gadījumā tēviņš vēl nav atradis mātīti, tie bieži gaudo, tādējādi sazinoties ar pārējiem vilkiem.
“Vilka tēviņa balss ir zema, dobja un vienveidīga, turpretim mātītes gaudošana ir spalgāka un balss intonācijās daudzveidīgāka. Iepriekšējā gada vilki, kas augumā jau līdzinās pieaugušiem vilkiem, vēl gaudo kā kucēni – uzsākot gaudošanu, tā līdzinās pieauguša vilka balsij, taču gaudošanas beigu fāze ir smilkstoši rejoša. Kad pāris ir izveidojies, abi vilki pārstaigā mazāku teritoriju un izvēlas vietu migai un kucēnu dzemdēšanai. Purvainos reģionos par migas vietu parasti tiek izvēlēta kāda klusa un cilvēku netraucēta attāla purva sala vai arī sauss paugurs grūti pieejamas bebraines malā. Tieši tāpēc vilku pēdas bieži ir novērojamas purvos, kas ir īpaši nozīmīga šīs aizsargājamās un vienlaikus arī medījamās dzīvnieka sugas dzīvotne,” skaidro Uģis Bergmanis. Pārošanās laikā iepriekšējā gada vilki parasti uzturas atsevišķi no pieaugušajiem vilkiem un mācās izdzīvot patstāvīgi.
Purvi ir viens no savdabīgākajiem un ikdienā maz pazīstamiem biotopiem. Tie veidojas, pārpurvojoties mitrām ieplakām vai aizaugot lieliem ezeriem. Purvu nozīmīgākais veidošanās faktors ir palielināts ūdens daudzums, kā ietekmē attīstās specifiska veģetācija – sfagnu sūnas, spilves, rasenes, andromedas, kasandras un daudzas citas sugas. Atmirstot augu daļām, purvos veidojas un uzkrājas kūdra – nozīmīgs ūdens un oglekļa dioksīda regulators. Latvijas apstākļos kūdras slānis gadā pieaug par 1-2 milimetriem, tāpēc purvu veidošanās process ilgst daudzus tūkstošus gadu. Purvi ir viens no apdraudētākajiem biotopiem pasaulē, un Latvija ir viena no purviem bagātākajām valstīm Eiropā. Atklāti augstie purvi aizņem aptuveni 5% Latvijas teritorijas. Vairākām sugām purvs ir vienīgā dzīves vieta, tāpēc lielākie un bioloģiski daudzveidīgākie purvi ir aizsargāti.