18 • 01 • 2017
Krauklis – tik melns un rotaļīgs!
Ziema ir izdzīvošanas laiks tiem dzīvniekiem, kuri nav devušies uz siltajām zemēm. Īsās dienas, sals un dziļais sniegs – saspringts barības meklējumu laiks. Arī kraukļi, kas ir vieni no lielākajiem un melnākajiem Latvijā sastopamajiem putniem, raduši savstarpēji izdevīgu sadarbību ar vilkiem, meklējot barību: kur kraukļu balsis – tur medījums, kur plēsīgo dzīvnieku zobi – tur vieglāk piekļūt ēdienam!
Kraukļu ēdienkarte
Krauklis ir salīdzinoši liels dzīvnieks, kuram, lai pārciestu aukstās ziemas naktis, jābūt paēdušam – diennaktī tam nepieciešami vismaz 200 grami gaļas. Pateicoties uzkrātajām barības vielām, kraukļi bez ēdiena var izdzīvot līdz trīs dienām. Barību kraukļi atrod, lidojot virs mežiem, rūpīgi pārmeklējot katru savas teritorijas kvadrātmetru. Latvijā kraukļu pāra teritorija sasniedz aptuveni 15 kvadrātmetrus.
Ziemā par nozīmīgām kraukļu “ēdnīcām” kļūst atkritumu izgāztuves, bet lielu daļu pusdienu tiesas aukstajā sezonā veido lielu dzīvnieku līķi vai to atliekas. Lai atrastais mirušais dzīvnieks kraukļiem tiktu pienācīgi “uzservēts”, kraukļi par pārtikas avotu paziņo spēcīgiem plēsējiem. Tādu plēsīgo zvēru kā vilku un lapsu zobi palīdz melnajiem putniem piekļūt maltītei, jo pašu spēkiem kraukļi nevar pārplēst lielo pārnadžu ādu. Šāda sadarbība ir abpusēji ļoti izdevīga. Interesanti, ko teiktu pūcīte, ja, nevis zvirbulis rīkotu balli, bet gan viens no lielākajiem zvirbuļveidīgajiem – krauklis? Zvirbuļa dejas laikā nomītā kāja būtu sīkums pret izveicīgā kraukļa aicinājumu izsmalcinātās vakariņās.
Ar asu prātu apveltītais putns spēj ļoti labi pielāgoties apstākļiem. Kraukļiem ir daudzveidīga ēdienkarte, ko ietekmē gan dzīves teritorija, gan sezona. Kraukļi ir drauds mazajiem dziedātājputniem, arī citiem zvirbuļveidīgo kārtas putniem.
Zvirbuļveidīgo raibā kompānija
Zvirbulis ir zvirbuļveidīgais, bet zvirbuļveidīgais ne vienmēr ir zvirbulis. No visiem zināmajiem putniem zvirbuļveidīgo putnu kārtā ietilpst daudz un dažādi putni – cielavas, mājas strazdi, visu sugu mežstrazdi, cīruļi, zīlītes. Vairākums no Latvijā ligzdojošo zvirbuļveidīgo sugām ir gājputni, tāpēc ziemas periodā to pārstāvji atrodas siltajās zemēs, bet nometnieki, piemēram, visi vārnveidīgie, uzticīgi gaida pavasari kopā ar mums Latvijā, to skaitā arī kraukļi.
Zvirbuļveidīgos pārstāv arī somzīlītes, garastītes, stērstes, čakstes, svilpji, dižknābji, žubītes, zaļžubītes, dzilnīši, mizložņas, mušķērāji, erickiņi, bezdelīgas, čurkstes, peļkājītes, ķauķi. Tomēr, lai neapjuktu šajā putnu jūklī, jāatceras, ka zvirbuļveidīgo putnu pārstāvji, kā atklāj kārtas nosaukums, tomēr ir arī visiem zināmie mājas un lauku zvirbuļi.
Ar gudru ziņu
Kraukļa smadzenes ir vienas no lielākajām starp visiem putniem. Tiem ir raksturīga spēja risināt neierastas situācijas, spēja imitēt un analizēt notiekošo. Turklāt apbrīnojama ir kraukļa spēja pielāgoties dažādām dzīves situācijām un rast viedu, kā gūt sev labumu.
Latvijā ligzdo vairāki tūkstoši kraukļu pāru. Ligzdot tie ik gadu sāk agri – jau ziemas beigās. Kā riesta deju melnie putni lidojumā veic īpatnējus akrobātiskus gaisa trikus. Ne velti kraukļi ir arī pasaku un stāstu tēli – tie ir gudri, attapīgi, spēj darboties komandā. Neligzdošanas periodā kraukļi koncentrējas prāvākās grupās vai pat baros. Virs pārējo uzturēšanās vietas allaž dežurē kāds novērotājs no viņu kolektīva.
Kraukļu rotaļas
Lai gan kraukļi latviešu sakāmvārdos un teicienos attēloti kā melni un draudīgi tēli, dažkārt šiem putniem patīk arī dauzīties! Kad paēduši, kraukļi labpatikā vārtās sniegā, tiem patīk rotaļāties, piemēram, ar pirkstos satvertu čiekuru vai zaru, no sāna uz sānu velties, ripot lejup pa kādu nogāzi. Arī lidojot tiek izpildīti dažādi rotaļu elementi un akrobātiski triki, dzīšanās vienam aiz otra vai lidošanas paņēmienu imitācija.
Lasīt vairāk:
