2016

Atklāta jaunā biomasas koģenerācijas stacija Stokholmā

Gandrīz pašā Stokholmas pilsētas centrā savu darbu uzsākusi Zviedrijā lielākā biomasas koģenerācijas stacija. Tās darbībā tiek izmantota meža šķelda un koksnes atlikumi arī no Latvijas mežiem, lai ražotu siltumenerģiju vairāk nekā 190 tūkstošiem mājsaimniecību, dienas laikā patērējot ap 12 000 kubikmetriem šķeldas. Šonedēļ svinīgā ceremonijā tika atklāta jaunā biomasas koģenerācijas stacija, kas komercdarbības režīmā sāks strādāt jau rudenī.

Jaunā stacija, kas ražo gan siltumu, gan elektrību pieder Stokholmas pašvaldībai un Somijas koncernam "Fortum". Pateicoties stacijai plānots samazināt izmešu daudzumu Stokholmā un tās apkārtnē par 126 tūkstošiem tonnu gadā.

Koģenerācijas stacija atrodas Stokholmas ostas rajonā, kurā piestāj “Tallink” pasažieru prāmis no Latvijas. Vieta nav izvēlēta nejauši, tai ir vairākas būtiskas priekšrocības. Pirmkārt, šeit jau vēsturiski ir bijusi centralizētā siltuma katlumāja, kas izmantoja akmeņogles. Līdz ar to no iedzīvotāju skatpunkta nekas būtiski nav mainījies.

Otrkārt, atrašanās vieta ostas rajonā atvieglo šīs koģenerācijas stacijas apgādi ar kurināmo. Plānots, ka jaunā koģenerācijas stacija ik gadus patērēs aptuveni 3,5 miljonus kubikmetru šķeldu. Salīdzinājumam – AS “Latvijas valsts meži” (LVM) šogad plāno saražot 0,46 miljonus berkubikmetru šķeldu. Nepieciešamais kurināmā apjoms šāda mēroga stacijai tiek uzglabāts milzīgā klints alā. Šādā noliktavā esošie krājumi nodrošina stacijas darbību vien piecām dienām, līdz ar to ļoti būtiska ir visa biomasas apgādes loģistikas sistēma.

Pa kuģim arī no Latvijas

Šķeldu piegāde ar kuģu palīdzību nodrošina kurināmā transportu, netraucējot apkārtējo iedzīvotāju mieru. Plānots, ka 50% nepieciešamo izejvielu tiks importēti, izmantojot jūras ceļu. Tā kā ostas nozīme ir nenovērtējama. Ik pēc trim četrām dienām ostā pienāk kuģi no Somijas un Baltijas valstīm. Arī LVM ir viens no izejvielu piegādātājiem šai biomasas stacijai. Nākotnē piestātnē varētu pienākt milzu kuģi ar šķeldām arī no Āfrikas vai Amerikas.  

40% no nepieciešamajām izejvielu piegādēm plānots nodrošināt pa dzelzceļu. Ik dienu koģenerācijas stacijā piestās vilciena sastāvs ar 30 vagoniem ar 175 kubikmetru šķeldas katrā no tiem. Šādā veidā koģenerācijas stacijā nonāks izejvielas, kas iegūtas pat 400 km attālos rajonos. Lai šo plānu īstenotu, ir noslēgti līgumi ar vairākām Zviedrijas zāģētavām un mežu īpašniekiem, tostarp arī ar valsts mežu apsaimniekotāju “Sveaskog”. Aptuveni 10% no visām šķeldām plānots piegādāt no Stokholmas apkārtnes mežiem, izmantojot kravas automašīnas.

Zviedrijas energostratēģija

Šīs stacijas būvniecība ir kārtējais plānotais solis, kas vērsts uz 70. gados – naftas krīzes laikā – pieņemto Zviedrijas valsts stratēģiju enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai. Saskaņā ar to, līdz 2030. gadam Zviedrija plāno kļūt par valsti, kurā 100 % no izmantojamās enerģijas tiek saražots no atjaunojamiem resursiem. Tostarp plānots pāriet uz automašīnām, kas izmanto elektrību vai kādu citu resursu, ko iespējams atjaunot. Jau šobrīd enerģija, kas iegūta no biomasas, Zviedrijas energobilancē aizņem 32%. Tas ir lielākais enerģijas avots, ieskaitot arī automašīnu patērēto fosilo degvielu. Visa šī kopējā valsts politika lieliski saskan ar Stokholmas pašvaldības mērķiem. Lars Georgs Hedlunds, izpilddirektors vienā no Zviedrijas lielākajiem mežsaimniecības uzņēmumiem – SIA “Bergvik Skog” – atzīst: “Jau vairākus gadus Stokholma mērķtiecīgi iet uz to, lai 2030. gadā kļūtu enerģētiski neatkarīga no fosilajiem kurināmā veidiem. Pēc jaunās koģenerācijas stacijas nodošanas ekspluatācijā, jau vairāk nekā 90% no aptuveni 2 miljoniem iedzīvotāju lielajās pilsētās, apkurei izmanto atjaunojamos resursus. Jaunā stacija nav vienīgā Stokholmā – tās apkārtnē darbojas 8 lielas un virkne mazāku siltuma staciju, kas darbojas gan ar šķeldu, gan granulām. Tās ir saslēgtas kopējā apkures tīklā un papildina cita citu. Neliels procents no neatjaunojamā kurināmā iegūtās enerģijas vēl pastāv, jo sevišķi aukstā laikā tiek ieslēgtas vecās rezerves jaudas, kas darbojas ar fosilo kurināmo. Tā kā gada laikā tās darbojas vien dažas nedēļas, nav lietderīgi tās mainīt, taču pēc to ekspluatācijas beigām arī to vietu ieņems modernas, ar atjaunojamiem resursiem darbojošās koģenerācijas stacijas.”

Šķelda – tas nav dārgi

Siltuma enerģijas jomā Stokholmai vēl jāveic daži uzlabojumi, bet elektroenerģijas jomā pilsēta jau šobrīd ir neatkarīga. Visas minētās uz atjaunojamiem resursiem bāzētās koģenerācijas stacijas ražo vairāk elektrības, nekā šobrīd pašai Zviedrijas galvaspilsētai ir nepieciešams.

“Līdzīgi kā Latvijā, arī Zviedrijā uzņēmumi, kas ražo elektrību no atjaunojamiem resursiem, tiek īpaši atbalstīti. Tiem ir tiesības 15 gadus saņemt papildus 0,02 EUR par saražoto kilovatu. Patērētāji pret to neiebilst, jo izprot šī soļa nozīmību. Pastāvot šādai sistēmai, centrālās apkures cenas Stokholmā ir līdzīgas cenām Rīgā, bet elektrība, salīdzinot ar Latviju, ir lētāka. Līdz ar to biomasas izmantošana nesadārdzina patērētāju izmaksas. Ja aplūko apkures tarifus Latvijas pilsētās, kur ir šķeldu apkure, ar tām, kur tiek izmantots fosilais kurināmais, rezultāts ir par labu šķeldām. Stokholmas piemērs lieliski parāda, ko iespējams panākt, ja par šiem jautājumiem tiek mērķtiecīgi domāts. Zviedrijas politika, kas vērsta uz atjaunojamo resursu izmantošanu, protams, ietekmē mazvērtīgās koksnes cenu. Stokholmā šķeldas pie katlumājas maksā divas reizes vairāk nekā Latgales mežā. Šādas cenas meža īpašniekus aicina domāt par citkārt nerentablu mežizstrādes atlikumu un sīkkoksnes vākšanu un pārdošanu, tādējādi labumu no atjaunojamo resursu izmantošanas gūst mežu īpašnieki, kas arī ir Zviedrijas iedzīvotāji,” uzsver Larss Georgs Hedlunds.