12 • 04 • 2016
Sākusies video tiešraide no mazo ērgļu ligzdām
AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar ērgļu pētnieku, LVM vecāko vides ekspertu Uģi Bergmani ikvienam interneta lietotājam piedāvā sekot līdzi mazo ērgļu dzīves notikumiem divās ērgļu apdzīvotās ligzdās. Pateicoties mūsdienīgam 4G interneta pieslēgumam, augstas kvalitātes tiešraidi netraucēs ne apkārtesošo koku galotnes, ne mainīgi laikapstākļi vai citi negaidīti traucēkļi.
“Mazajiem ērgļiem raksturīgi atgriezties vecajās ligzdošanas vietās. Taču tā ir dubultveiksme un izdošanās, ka mūsu izraudzītās ligzdas ērgļi tiešām apdzīvo, nevis ierīko jaunas ligzdas turpat līdzās. Ērgļu pāris jau no 9. aprīļa rīta ir ligzdā un intensīvi papildina to ar svaigiem egļu zariem. Tā ir droša pazīme, ka šī būs konkrētā pāra īstā ligzda,” teic LVM mazo ērgļu eksperts. Arī otrajā ligzdā, 10. aprīlī, ieradās mazā ērgļa mātīte, kura arvien vēl ir viena un gaida partneri.
Abas ligzdas ir izvietotas LVM Ziemeļlatgales mežsaimniecības mikroliegumos, kas nodrošina netraucētu ligzdošanas vietu. Kameras atrodas 12 līdz 18 metru augstumā eglē un apsē.
Aktuālā informācija 13. aprīlī: Egles ligzdā ērglis vēl arvien ir viens pats, tāpēc tas ligzdā praktiski neuzturas. Savukārt otrā – apses ligzdā – notiek aktīva rosība, abi putni jau pārojas, un Uģis Bergmanis prognozē, ka jau aprīļa beigās būs sagaidāma pirmā ola. Tēviņš šobrīd regulāri nes barību ērgļu mātītei. “Tas ir ļoti būtiski, jo liecina par to, ka barības vielu ir pietiekoši, mātīte jūtas labi un pirmā ola būs sagaidāma pavisam drīz, ja vien nenotiks kas negaidīts,” spriež mazo ērgļu pētnieks.
Lai video kamerās ieraudzītu putnu rosību, tiešraidei ieteicams pieslēgties agrā rīta stundā. Līdz olas iedēšanai mazie ērgļi savās ligzdās uzturas vien no krēslas līdz agrai priekšpusdienai, t.i., no plkst. 5 līdz plkst. 9-10 rītā. Atlikušajā dienas laikā putni barojas tuvākajā apkārtnē.
Tā ir vēl nebijusi iespēja tiešsaitē sekot līdzi mazo ērgļu dzīves notikumiem tik augstā kvalitātē, ko nodrošina mobilais internets 4G režīmā, kā arī modernās Zviedrijā ražotās kameras. Pateicoties tām, tiek nodrošināts kvalitatīvs tiešraides attēls, krāsas un skaņa. Kameras ir mazas, tāpēc tās ir uzstādītas vien metra un divu metru attālumā no ligzdām, neaizbaidot putnus.
Kameru, antenu un vadības bloka apgādē ar strāvu tiek izmantoti saules paneļi, kas dienas laikā uzlādē akumulatorus, lai diennakts tumšajā laikā pietiktu enerģijas nepārtrauktai video tiešraidei.
Mazo ērgļu video novērošanas projektu privātos mežos Uģis Bergmanis īsteno jau no 2008. gada. Mežsaimnieciskā darbība, kas ir meža īpašnieku prioritāte, traucēja sekmīgai projekta īstenošanai, jo putni plānotajās vietās vairs neatgriezās. Savukārt minētajā LVM teritorijā esošajos mikroliegumos, kur saimnieciskā darbība netiek veikta, vides eksperts veic regulāru mazo ērgļu monitoringu un seko ligzdu apdzīvotībai. Zināšanas par ērgļu ligzdu apdzīvotību ilgstošā laika periodā ļāva izvēlēties piemērotākās videonovērošanas ligzdas.
“Mazajiem ērgļiem te ir nodrošināta piemērota ligzdošanas vide, kas tos vilina ne vien ar klusumu un mieru, un citu putnu klātbūtni, bet arī ar labām barošanās iespējām, proti, te mīt pietiekamā daudzumā vardes, strupastes un kurmji,” skaidro eksperts.
Mazais ērglis ir viena no apdraudētākajām plēsīgo putnu sugām Eiropā, populāciju skaits kopš 20. gadsimta atsevišķās areāla daļās samazinās. Pasaulē ligzdo aptuveni 16 000 pāru. Turklāt 95% no visiem mazajiem ērgļiem ligzdo Eiropā.
LVM apsaimniekotajās meža platībās tiek aizsargātas gan retās putnu un citu dzīvnieku sugas, gan to dzīvotnes un nozīmīgie biotopi. Vietās, kur ligzdo aizsargājamie putni – melnais stārķis, visi Latvijā ligzdojošie ērgļi u.c. sugas, tiek ierobežota vai pilnībā pārtraukta mežsaimnieciskā darbība, un sugas aizsardzības nolūkos tiek veidoti mikroliegumi un teritorijas dzīvotņu aizsardzībai. Lai saglabātu īpaši aizsargājamos meža biotopus un aizsargājamās dzīvnieku un augu sugas, LVM apsaimniekotajos mežos 32,2 tūkstošu hektāru platībā ir noteikts mikrolieguma statuss. Ik gadu LVM apsaimniekotajos mežos mikroliegumu platība pieaug par diviem līdz trīs tūkstošiem hektāru.
