2014. gada nogalē AS „Latvijas valsts meži” (LVM) vērsās Konkurences padomē (KP) ar lūgumu izvērtēt, vai uzņēmēji, kuri iesnieguši piedāvājumus LVM organizētajos iepirkumos, nav noslēguši aizliegtu vienošanos, pamatojoties uz aizdomām par negodīgu konkurenci. 2015. gada 14. decembrī KP konstatēja aizliegtu karteļa vienošanos SIA „ADV Forestry”, SIA „Andrēnkalni”, SIA „LMV Mežsaimniecība”, SIA „Clean Forest”, IK „White Water House”, SIA „LatKada” un SIA „Ramuss” darbībās un visus septiņus uzņēmumus sodīja ar naudas sodu. Seši no septiņiem sodītajiem uzņēmumiem KP lēmumu ir pārsūdzējuši Administratīvajā apgabaltiesā.
Savus piedāvājumus uzņēmumi uzticēja sagatavot vienai un tai pašai personai, tādējādi apmainoties ar komercinformāciju un padarot neiespējamu patiesu konkurenci.
„Šāda negodīga prakse ierobežo godīgu pakalpojumu sniedzēju iespējas uzvarēt iepirkumā un sniegt LVM pakalpojumus, kā arī traucē LVM izvēlēties visizdevīgāko piedāvājumu – labāko kvalitātes un cenas attiecību. Mēs vēlamies slēgt līgumus un sadarboties ar pieredzējušiem un atbildīgiem partneriem valsts mežu apsaimniekošanā. Arī turpmāk ziņosim Konkurences padomei par līdzīgiem gadījumiem,” teic mežkopības direktors Mārtiņš Gūtmanis.
Kartelī iesaistītie uzņēmumi izmeklētājiem sākumā noliedza jebkādu savstarpēju saistību, bet vēlāk norādīja, ka ir viens tirgus dalībnieks, pamatojot to ar savstarpēju radniecību un trasta līgumiem, uz kā pamata visus uzņēmumus kontrolē viena persona. Izpētes gaitā KP neguva apstiprinājumu šādu līgumu faktiskai izpildei.
Radniecības saites starp uzņēmumu darbiniekiem vai īpašniekiem nav attaisnojums saskaņotu piedāvājumu iesniegšanai. Kartelis ir viena no krāpšanas izpausmēm, lai maldinātu pasūtītāju par to, ka uzņēmumi tirgū konkurē. Tas vien, ka atsevišķus uzņēmumu īpašniekus saista radniecība, nedod pamatu tos atzīt par vienu tirgus dalībnieku, kas savstarpēji nekonkurē, un attaisnot pasūtītāja maldināšanu. Uzņēmumiem patiesi jākonkurē vai, ja radniecības dēļ tas nav iespējams, oficiāli jādarbojas kā vienam uzņēmumam.
Par nepatiesas un pretrunīgas informācijas sniegšanu, kā arī izmeklēšanas kavēšanu, vispār vai savlaicīgi nesniedzot iestādes prasīto informāciju, KP uzņēmumiem arī palielināja piemērojamo naudas sodu. Uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 59 425 eiro apmērā.